Woburn Safari Park

DSC_0348aKādā saulainā sestdienas rītā mēs izlēmām nobastot Laura drāmas nodarbību un doties izbraukumā uz netik tālo Woburn Safari Park. Kad tad būt vieglprātīgiem un darīt nedarbus, ja ne vasarā, ja ne manis, mammas, mudinātiem. Vieglprātība atmaksājās 100 kārtīgi- mēs visi bijām sajūsmā par redzēto, piedzīvoto un pat Markus iemācījās jaunu vārdu monkey.

On one of the sunny Saturday morning we decided to miss Lauris’s drama class and to go to nearby Woburn Safari Park. The summer is right time to brake roles, to be careless, to go for adventure, specially, if mums initiates to miss drama class!!! Before we didn’t see the park, we didn’t know that it was 100% worth. We all four were exited what we saw, experienced, discovered, and even Markus learn a new word ‘monkey’. 

DSC_0308a

DSC_0317a

DSC_0304a

Woburn Safari Park ir iedalāms divās daļās- ar mašīnu braucamais, kas vairāk līdzinās safari un kur dzīvnieki staigā tepat blakus, un kājām staigājamā daļa, kurā ir apskatāmi mazāki dzīvnieki un ūdens iemītnieki. Man šķita, ka braucamā daļa bija patiesas sajūsmas vērta, jo vēl nekad nebiju redzējusi staigājam lāčus, lauvas, snauduļojam vilku tepat aiz mašīnas loga. Šad un tad uzdrīkstējāmies logu attaisīt, bet, kad lācis noplēsa mašīnai aiz mums dekoratīvo riteņa disku, tad sapratām, ka brīdinājums skaļrunī- braucot caur safari daļu, aizvērt logus un neizkāpt,- nebija joks.

Woburn Safari Park has two parts- drive trough and walking safari. In the drive trough part animals are walking and living around, they can attack your car any time and, if you are lucky, you can see them as close as possible. Waking part is more like all zoos, just this time more for smaller animals and sea creatures. For me the safari part was more exited because I had never seen bears, lions, wolves walking along the car window. Every now and then we were enough brave to open a part of window to take the pictures, but when we saw that bear stole the disk from the car behind, we realized that the warning to drive with closed windows and stay inside was not a joke.

DSC_0335a

DSC_0333a

DSC_0346a

Šīs žirafes nodarbošanas noteikti ir būt par modeli, jo viņa tur tā skaisti nosēdusies, lai no mašīnām varētu viņu fotografēt visā krāšņumā un rokas stiepiena attālumā apskatīt.

This giraffe occupation was to be a model, because she was so beautiful sat near car road and let people to take photos in all her/his glory.

DSC_0345a

Ja nebūtu pievēruši laicīgi mašīnas logu, redzot, ka viens pērtiķis lēkšus pārvietojas mūsu virzienā, viņš noteikti būtu ienācis pie mums paciemoties. Ļoti ziņkārīgs un drošs radījums.

If we wouldn’t close the window, when we saw that this monkey straight away travelling to our car, then probably we would ended up to meet him in the car. He was so confident and curious.

DSC_0350a

DSC_0356a

DSC_0357

Slavenais lācis, kas tuvojas mūsu mašīnām un atrod kā labu spēļmantiņu riteņa disku. Viņam noteiti bija piešauta ķepa, jo diska noņemšana prasīja vien ķepas ķērienu.

The famous bear which attacked a car behind us. It looked like he is not first time doing this nought step. He needed just a minute to remove a car disk with his paw. 

DSC_0323a

DSC_0327a

Arī glābēju mašīnas par laimi neizpaliek. Parasti uzturas netālu no bīstamākajiem dzīvniekiem. Piemēram, tiek brīdināts, ka lauvas var lekt uz mašīnas.

The rescuers cars luckily are everywhere or nearly everywhere, where dangerous animals are located. For example, we have been warned that lions can jump on the cars.

DSC_0320a

Laiks piknikam, izklaidēm spēļu laukumam un otrai parka daļai, kas līdzinās jebkuram zooloģiskajam dārzam.

It is time for a picnic, play ground and for the walking part, which as I said is quite similar to many other zoos.

DSC_0406a

DSC_0366a

DSC_0402a

DSC_0370a

DSC_0383a

DSC_0391a

DSC_0398a

DSC_0405a

DSC_0409a

DSC_0410a

DSC_0411a

DSC_0413a

DSC_0414a

Moments pirms metu pie malas fotoaparātu un skrēju ķert puikas, jo Markus tā arī devās lejā – pičpaunā Laurim.

This is moment before I trough away my camera and got in time to catch the boys. Markus was decided to go on slide on Lauris’s  back.

DSC_0416a

DSC_0420a


Zemeņu laiks/ The Strawberry Season

DSC_0235aAk, šis zemeņu laiks! Kopš bērnības esmu gaidījusi zemeņu laiku, kad varēs tā kārtīgi pieēsties, lai visu nākamo gadu nav jāskumst un jāalkst. Tad nu devāmies ar ģimeni mūsu ikgadējā zemeņu saimniecības/fermas apmeklējumā- lasījām groziņos un lasījām vēderos. Kurš nu kurā tilpnē vairāk!

The strawberry season is here! Since childhood I have been waiting for strawberry picking time every year. For me it is time when I fill up all my reserves for next year that I don’t need to bay unripe strawberries during the winter. Therefor last weekend we were off for a strawberry picking (or as Lauris called- strawberry hunt) at our local farm. Some of us picked strawberries in the basket or tray, some – directly in his tummy. I am still not sure which way is better.

srawberry

Arī pagājušajā vasarā lasījām zemenes: Zemeņu ferma
Last year strawberry picking experience: Strawberry Farm


Markus kļuvis par todleri/ Markus Become a Toddler

DSC_0032aAnglijā ir kāds bērnu attīstības posmam veltīts vārds, kas izsaka visu, kas biedē vecākus un izsauc līdzjūtību apkārtējos – TODDLER. Man šķiet, ka tas pat vairāk izsaka kā teenager/pusaudzis, jo visus todlera jociņus un spociņus vecāki izjūt tieši uz savas ādas.

Vakar pie skolas runājos ar kādu mammu, kura atzina, ka šobrīd ir ļoti pārgurusi. Viņas ģimenē arī aug 5 gadīga meita un gandrīz 2gadīgs dēls. Viņa atzina, ka ar mazo šobrīd ir ļoti grūti un ka vienīgais mierinājums – man ir jāiztur šis gads. Pienāks 3 gadu jubileja, un viss būs beidzies. Bērns būs kļuvis savaldīgāks, prognozējamāks, spēs izteikt sevi verbāli un nebūs vairs vienīgā komunikācijas forma – bļaušana, mešana, asaras. Tieši to pašu domu nesen pamanīju, kad 100to reizi skatījos Sex and City 2. Filmas beigās Šarlote saprata, ka viņai vairs nebija ne par ko jāuztraucas, jo Roza, viņu divgadniece, svinēja trešo dzimšanas dienu.

Arī Markus savā gadā un 9 mēnešos šo slieksni ir pārkāpis. Reizēs, kad Markus var paprasīt, ko grib, izsaka skaidri savas vajadzības un saņem atbildes, skaidrojumus, kad ir izgulējies, paēdis, sauss un ieinteresēts, tad ir vieglās dienas vai, precīzāk sakot, vieglie dienas posmi. Bet nekad nevar zināt, kad tas mainīsies. Reizēm šķiet, ka vecāki ir tādi mazo darba devēja pakļautie. Kamēr viss tiek darīts pēc norādēm, tikmēr ir labi. Tādās reizēs es saku, ka Markus ir mans mīļais boss (par ko viņš reizēm smejas vēderu turēdams, jo, šķiet, ka zina labāk par mums šo attiecību veidu). Bosa prasības progresē un ne vienmēr saskan ar vecāku viedokli, un tad bosam nāk palīgā bļaušana, raudāšana, gulšanās zemē, priekšmetu mešana pa gaisu, dusmas… Tieši tāpat kā vēlāk pusaudžu vecumā vai arī nereti mums, pieaugušajiem, protams, daudz kontrolētākā veidā. Man ir pārliecība, ka bēdas, dusmas, nesaprašanos, greizsirdību ir arī jāizdzīvo, jālaiž ārā, jāizsāp. Tāpēc, ja redzat lielveikalā guļošu un brēcošu bērnu, atcerieties- viņš attīrās no negatīvā sevī, un viņš uzveiks šo dzīves posmu, gūs ļoti daudz pieredzes savai turpmākajai dzīvei. Bet vecākiem uzsmaidiet, lai ir sajūta, ka arī viņus kāds saprot, ka ir tāda vienība kā todleru vecāki.

DSC_0137aIn English there is a word, which is well known, which can frighten, which can evoke sympathy, compassion and understanding from others, and it is a TODDLER. I think it is even more expressive word than a “teenager”, because of its disrupting or lack of communication possibilities.

Yesterday, near the school gates I talked to one of the mums who said that at the moment she is very exhausted. She has a 5 year old daughter and almost 2 year old son, the same age as Markus. She said that she has very hard time with her son and the only consolation is, ‘’we have to survive this year. He will be 3, and everything will be over.’’ At 3 the child will be more communicative, more predictable; he/she will be able to express him/herself verbally, and crying, throwing, laying on the floor… will no longer be the only form of communication forms. Exactly the same concept recently I noticed when for the 100th time I watched Sex and the City 2, where Charlotte’s daughter Rose is a real toddler and at the end of film, when Rose celebrates her 3rd Birthday, Charlotte learnt, that she hasn’t to worry about anything… And Rose turned 3. Terrible two’s is passed.

Markus also is reached a toddler stage in his one year and nine months. If Markus can ask what he wants, if clearly expresses his needs and get answers, explanations, if he slept well, ate well, his nappy is changed and he is entertained then the day is easy or, more precisely, easy stages of the day. But you never know when it will change. Sometimes it seems that parents are the small employee to their children. As long as everything is done how he wants, meanwhile, is good. At such times I say that Markus is my beloved boss (at which he sometimes laughing because it seems that he knows what his role is). Boss’s requirements progress evolve and not always in the same way as the parents’ views, and the boss comes to help crying, laying on the ground, throwing objects in the air, anger … The same as teenagers or even us, adults, just, of course, in a much more controlled manner . I have a belief that grief, anger, misunderstanding, jealousy is inside in everyone, and it is better if it comes out. Therefore, if you see screaming children in a shop, remember-he/she clears himself from the negative. They will grow out of this stage soon, and hopefully will have a good first lesson how to manage their feelings. And don’t forget to give a smile to a parent, who tries to deal with these tantrums. I think they (me-for sure) need a feeling that there is a toddler parent community.

DSC_0034a


Viena diena

Šis ieraksts patiesībā jau tapa pirms 2 nedēļām. Šodien izlēmu, ka to publicēšu un dalīšos ar Jums.

Ir dienas, kuras ir parastas ar savu ikdienišķo ritējumu un ritmu, un gadās pa kādai neparastai dienai, kura pārsteidz nevis ar savu skaistumu, bet gan ar rutīnas sagraušanu un grūtu ritējumu. Tāda diena mums ir šodien vai, precīzāk sakot, man, jo vīrs darbā, bet bērni visai priecīgi izēd mani tukšu.

1402228048806Tas viss sākās vakar, kad pusdienlaikā konstatējām, ka Lauris, lecot no viņam paliela augstuma spēļu laukumā, ir satriecis pēdu un nevar pastaigāt. To konstatējuši, devāmies uz slimnīcu. Uzņemšanā pavadījām kādas 3 stunda, uztaisījām rentgenu un laimīgi konstatējām, ka tas ir tikai sastiepums vai sasitums, lūzuma nav. Laurim tā visa padarīšana ļoti patika- jutās svarīgs un ļoti nopietns. Bija jau arī īpašas atrakcijas- viņu tētis un mamma nēsāja opā (23kg!!!), vēlāk braukšana slimnīcas ratiņos pa nebeidzamajiem koridoriem, multeņu skatīšanās uzgaidāmajā telpā utt. Beigu beigās tas viss izvērtas par piedzīvojumu, nevis pārdzīvojumu.

Bet šodien mana darba diena nav atcelta un nav atceļama. Markus pirmdienās no rītiem līdz plkst. 1 mājās kopā ar mani, šoreiz arī Lauris netika uz skolu (starp citu, pirmā kavētā diena šajā mācību gadā; Anglijā mācības sākumskolā beidzas ap 18.jūliju). Tā nu visu rītu dauzāmies ar puikām, bet pēcpusdiena iešu pastrādāt.

Paldies, ka ir draugi, kas ir gatavi pieskatīt mūsu slimnieku, un es varu aizskriet uz darbu vismaz uz pāris stundām. Tā tas ir, ja dzīvo tālu prom no ģimenes, radiem, reizēm ir ļoti grūti izkombinēties, kas pieskatīs bērnus. Pie tā gan ari pierod. Mēs, vecāki, mācāmies uzņemties vairāk atbildības, laicīgi plānot, arī sadalīt prioritātes. Nenoliedzami, bērni ir milzīga svētība, tomēr ar laiku saprot, ka nevar pazaudēt arī sevi, nevar pazaudēt intereses, hobijus, attiecības ar vīru, draugiem. Varbūt tāpēc, ka bērni nav vairs bēbīši, es jūtu, ka ir jāvelta laiks arī sev, jāpalīdz arī otram atrast laiku sev un jāatrod laiks abiem kopā. Bērniem vajag laimīgus un apmierinātus vecākus. Šodien gan viņi dabūja nokausinātu mammu. Bet būs rītdiena , un spēki atjaunosies. No manis gan laikam stay at home mum neiznāktu. Visu cieņu un apbrīnu mammām, kuras paliek mājās un nestrādā, kuras mājskolo savus bērnus, bet man tas tomēr ir pārlieku grūti.

Tāda, pavisam citādāka diena bija šodien.


Wrest Park

DSC_0180aJa ilgojaties pēc Francijas, franču dārziem un lauku muižām, tad Wrest Park ir viena no īstajām vietām, kur to visu sajust un piedzīvot Anglijā. Wrest Park ir savienota franču skaistuma izjūta ar angļu aristokrātiskumu un mieru.

Wrest Park lauku rezidence ir būvēta 19. gadsimta sākumā. Drīz vien tika arī iekārtots dārzs, gan izmantojot franču dārziem raksturīgo, gan itāļu, nīderlandiešu un britu dārzu tradīcijas. Tās īpašnieki ir bijuši Thomas de Grey un Earl de Grey. Un pats Thomas de Grey ir arī bijis Wrest muižas un parka arhitekts. Tajā laikā kā daudzi citi viņš bija arhitekts-amatieris, bet drīz vien kļuva par Karaliskā Britu arhitektu institūta pirmo prezidentu. Kā pats atzīst, iedvesmu Wrest Park izveidei guvis Parīzes apmeklējuma laikā.

Kad meklēju idejas, kur varētu doties saulainā un siltā svētdienā ar visu ģimeni, netīšām ieraudzīju facebook, ka Laura bērnudārza draugs ir apmeklējis skaistu parku. Fotogrāfijās izskatījās, ka šis apskates objekts nu nemaz nebūs piemērots ģimenēm ar maziem bērniem, tomēr tas tā nebija. Plašie dārzi kā radīti bērnu soļiem, daudzie soliņi, lai atpūtinātu kājas, un milzīgo koku paēnas, lai veldzētos no tiešiem saules stariem un ieturētu piknika stila maltīti.

Miers, skaistums, daba un siltums – viss, kas mums bija tā nepieciešams pēc vēsā pavasara mēnešiem.

If you are passionate about French culture, gardens and country houses, the Wrest Park is one of the places whereyou can feel and experience in England  it all. Wrest Park is connecting the French sense of the beauty and the English aristocratic and peaceful lifestyle.

Wrest Park country house was built in the beginning of 19th century. Soon the garden was also set up mostly in French garden style with eclectic touches from English, Dutch, Italian garden traditions. The owners were Thomas de Grey and Earl de Grey. And Thomas de Grey wasn’t just the owner but also was architect of this estate. At that time, like many others, he was an architect -amateur, but soon became the first president of the Royal Institute of British Architects. As he acknowledges he got inspirations on trips to Paris to create so beautiful Wrest Park.

When I was looking for ideas where we could go on a sunny and warm Sunday with the whole family, I accidentally saw on facebook that Lauris friend visited a nice park. The photographs appeared that this place is not suitable for families with young children, but it wasn’t right. The spacious gardens are created for little steps, many benches all around to rest little feet, and the tree shades to cool down from hot sun and enjoy the picnic.

Peace, beauty, nature and warmth – all we needed after the cool spring months.

DSC_0164a

DSC_0168a

DSC_0165a

DSC_0166a

DSC_0176a

DSC_0170a

DSC_0182b_edited-1

DSC_0181a

DSC_0185a

DSC_0189a

DSC_0194a

DSC_0196a


Vai viegli būt lielajam brālim?/ Is It Easy To Be a Big Brother?

DSC_0015aEs nezinu, kā tas ir būt brālim vai māsai un kā tas ir, kad Tev ir brālis vai māsa. Katru dienu, kopš mūsu ģimenē ienāca Markus, es brīnos par puiku savstarpējām attiecībām. Es brīnos, ka viņi viens otru tā var mīlēt, ka viņiem ir tik dziļa emocionālā saikne, ka viņiem ir tik svarīgi viens otram. Būšu godīga- es brīnos par to, kas ir, un katru dienu gaidu, kad ‘sāksies’ tas, par ko mani visi ir brīdinājuši- nesaskaņas, apzināta darīšana otram pāri, greizsirdība, nedalīšanās ar otru utt. Varbūt mans skatiens nav skaidrs, bet es tiešām pagaidām to visu neredzu. Es redzu to absolūto brīnumu- saikni, kas ir brāļu starpā, savstarpējo mīlestību.

Nedēļas nogalē pajautāju Laura (5 ar pusi gadus vecs) domas par brālību un attiecībām ar Markusu. Jautāju latviski, Lauris atbildēja angliski, tāpēc visiem, kuri saprot angliski, iesaku lasīt zemāk angļu valodā.

Vai Tev patīk, ka Tev ir brālis?

Jā.

Kāpēc?

Jo viņš dažreiz uzkāpj uz manas muguras, viņš purina galvu, nāk un apskauj mani. Jo viņš ir no tēta un viņš ir mans mīļais puika. Un viņš ēd ēdienus, ko mēs viņam dodam. Viņš ir mans mazais bēbis visā plašajā pasaulē. Beigas.

Tomēr es vēl nelikos mierā…:) Kādi ir ieguvumi, ka Tev ir brālis?

Viņš ir mans mazais puika. Es viņu mīlu, un viņš ir mans mazais, mīļais puika. Un es vienmēr bučoju viņu.

Vai Tu atceries, kad biji vienīgais bērns ģimenē?

Jā, atceros.

Vai Tu atkal gribētu būt vienīgais bērns ģimenē?

Nēēēē. Es gribu viņu.

Ko Tev patīk darīt ar brāli kopā?

Mums patīk spēlēties kopā, dauzīties vienam ar otru un plaukšķināt, dot sveiks ar plaukstām, ēst makaronus kopā. Būt draugiem kopā un kopā, un kopā. Spēlēt kaušanās spēles. Mēs bijām citas valsts zoloģiskajā dārzā, kur ir saldējums. Man patīk kopā ēst  saldējumu.

 

DSC_0025aI don’t have my own experience how it is when you have sibling and you are someone’s sibling. I grown up as an only child in my family. Therefore, since in our family is Markus, every day I think about the relationship between boys. I am amazed by the way how they love each other, how they have such a deep emotional connection. I am surprise that they are so important to each other. To be honest – sometimes I wait when ‘īt’ will start, what other people warned me.  I am ready to face not sharing, jealousy, anger to each other, and so on, but I am so happy and thankful that by now I didn’t need to see it. Maybe my vision is not clear, but I really do not notice it all yet. I see the absolute miracle- the love link, which is possible just between siblings.

 On weekend I asked Lauris (5 and a half years old) what he things about the brother  and relationship with Markus.

Do you like that you have a brother?

Yes.

Why?

Because he sometimes gets on my back, he is shaking his head, comes and hugs me.  Because he is from daddy and he is my sweet boy. And he eats food what we are giving.  He is my little baby in the whole world. The end.

There weren’t the end for my questions…:) What is benefit, that you have a brother?

He is my little boy. I love him and he is my little sweet boy. And always kiss him.

Do you remember when you were an only child in our family?

Yes, I do.

Would you like to be an only child again?

Noooo. I want him.

What do you like to do with Markus together?

Playing together, hitting each other and clap hands, hight five, eat pasta together. Be friends together and together, and together. Play punching games. We went to another country zoo, where is an ice cream. I like eat the ice cream together.

 

DSCF8101a

DSC_2084a_edited-1

DSC_3371a

DSC_7236

DSC_0022a


Sākumskolas mājas darbi / Homeworks at the Primary

DSC_9929aPirms trīs gadiem, kad sākām dzīvot Anglijā un kad es sāku strādāt ārpusstundu nodarbību klubā (after school club), man radās priekšstats, ka Anglijā skolēniem nav jāveic mājas darbi. Lauris toreiz vēl apmeklēja bērnu dārzu un tikai šogad, kad Lauris uzsāka sākumskolas gaitas, man viedoklis mainījās par labu Anglijas sākumskolu pieredzei.

Laurim tiek uzdots komplekss mājas darbs vienu reizi nedēļā piektdienā, kurš jānodod pēc brīvdienām pirmdienā. Zinu arī skolu, kurā uzdod mājas darbu trešdienā un jānodod nākamajā trešdienā, kas man patīktu daudz labāk, jo tad nav obligāti jāvelta laiks mācībām nedēļas nogalē. Mājas darbiem visbiežāk tiek iedota no skolas burtnīca, un skolotāji atsūta zīmīti ar kārtējo mājas darba uzdevumu. Protams, vērtējums ballu vai svītriņu veidā neeksistē, vien tiek iespiests smaidiņš, ar ko Laurim pagaidām pilnīgi pietiek. Man patīk, ka katra bērna (un arī vecāku) apzinīguma jautājums ir, cik kvalitatīvi veikt mājas darbu. Man kā mammai, protams, vislabāk patīk, ka nav katru vakaru jāvelta laiks nopietnam mācību darbam, bet varu to koncentrēt vienu reizi nedēļā.

Bez iknedēļas mājas darba ir vēl arī  ieteicams katru vakaru izlasīt uz mājām atsūtīto grāmatu, kas atbilst individuālam bērna lasītprasmes līmenim. Katrs bērns lasītprasmē virzās pa savu attīstības ceļu.

Pagājušajā nedēļā es sāku garlaikoties ar ierasto mājas darba veikšanu un jautāju, vai Lauris šoreiz negribētu pastrādāt vairāk pie sava mājas darba, nevis kā ierasts. Viņš piekrita, un mēs kopā (mana ideja, Laura izpildījums) izveidojām dīķi. Mājas darba uzdevums bija uzzīmēt vai uzrakstīt, kas dzīvo dīķī, tā kā šobrīd šī tēma tiek apgūta skolā.

DSC_9972a

Three years ago , when we moved to England and when I started to work at after school club, I had the impression that pupils do not have homeworks. Then Lauris has complex homework once a week on Friday to be returned by Monday. I also know school, where teachers assign homework on Wednesday and children need to return it by next Wednesday, which  I would prefer better, because it doesn’t necessarily take time on weekends. Homework is most often given to fill in the workbook. Of course, rating points or marks doesn’t exist, for Lauris is enough teachers praise and smiley face under homework. I like that every child’s (and parent’s) responsibility is how high-quality they will do work. There are still reading every night, which we try as much as we can, but be honest not every evening we do reading. I like that every child moves up the reading skill levels in his/her speed. Lots of encourage, no forcing. 

By the way, last week I started to get bored with the usual homework task and asked if Lauris would like to invest more patience and time, and creativity in his homework. He agreed. Together we (my idea , Lauris work) created the pond. Un, lūk, arī ieskats Laura mājas darbu burtnīcā kopumā.

This is how looks Lauris’ s Homework book in general. 

 

DSC_9932a
DSC_9930a
DSC_9931a

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 43 other followers