Markus 2

DSC_1821aMarkus officially is 2 years old. Actually he turned 2 some weeks ago, but I was very busy at work last couple weeks and didn’t have any time to reflect, how Markus is doing as 2 years old boy.

DSC_1475aMarkus has grown 90 cm tall and his weigh is 15 kilograms.

Markus is accurate. In my opinion, accurateness describe Marcus the most. Like all children, he likes playing, running, climbing, laughing, crying, and most of all copying his brother Lauris, but through his all attention, work, behaviour you can see careful, accurate attitude to his life. For example, during drawing Marcus likes to put lid on every pen after used it. He is very orientated to make his own decisions and stick on them. Markus likes routine – he fells happy and comfortable if we are using the same way to school every morning. Any deviation from the route can cause tantrum, which is simple to avoid if we are following the same way every time.

DSC_1498aMarkus is a good sleeper (except for climbing out of the cot when put down to sleep) and good eater. Markus always has been good eater and now he is eating 3 meals plus 3 snacks, sleeping from 8 pm to 7 am. It seems that Markus is ready to move from the baby cot to toddler bed. While parents has been making decision about best type of bed for Markus or maybe for both boys (any advice? They have the same bedroom.), Markus uses Montessori floor bed.

DSC_1506aThe last six months Markus has become proper toddler, more out of shell. (You can read about it here.) And with 2’s crisis Markus is very, very attached to me as mum. He will prioritise me if I am around, but if not, he is absolutely fine with dad, brother, grandma, nursery teachers etc.

Markus favourite books are about animals. He reads them again and again, points the animals, and makes their sounds, some of them calls by names. Last couple weeks ago his language skills started improve and he uses around 50 words. Sometimes Markus sings recognizable rhymes.

DSC_1488aMarcus likes drawing and sticking. Some of the drawings unfortunately we can see on the walls, which we need to repaint again. Lately, Markus is also very interested in cutting. The correct scissor grip he has, now it is only regular practise and my patience’s examination.

When I am at home together with Markus (2 days a week), he likes playing on his own or focusing on his work for some time. If there is Lauris around, then they mostly playing together and also fighting together, especially for parents’ attention or toys. Relationship with Lauris has helped Markus to become interested in other children and be friendly to them, which is not so typical for his age group. As Markus is still attending baby group at the nursery, teacher told me that Markus is empathic to others- if someone cries, give him a pacifier or toy/comforter, another time he hugged and rubbed child’s back.

This is our Markus. We still don’t believe that children can be so “easy” and deep. Markus is a small miracle for us.

We wish you Markus
lots of love, joy, new skills and knowledge
in the next year of your life!

DSC_1562a


Markusam 2

DSC_1821aMarkus jau vairāk kā nedēļu ir divus gadus vecs un godam nosvinējis savu otro Dzimšanas dienu. Visā svētku ritulī nemaz nebiju paspējusi uzrakstīt, kāds tad Markus ir kļuvis pa šo laiku.

DSC_1475aMarkus ir izaudzis 90 cm garš un sver 15 kilogramus.

Markus ir kārtīgs. Manuprāt, kārtīgums Markusu raksturo visvairāk. Tāpat kā visiem bērniem, viņam patīk dauzīties, skriet, kāpalēt, smieties, raudāt, kopēt brāli Lauri, bet cauri ikkatram darbiņam un nedarbiņam var redzēt rūpīgumu, apdomīgumu, savu lēmumu pieņemšanu un rīkošanos. Piemēram, Markusam pēc zīmēšanas patīk uz likt uz flomastera korķīti un tikai tad ņemt nākamo flomasteru. Viņam patīk rutīna un paredzamība-, piemēram, uz skolu, baseinu vai kur citur jāiet par noteiktām ielām, kur parasti. Par atkāpēm no maršruta vecākiem nākas maksāt ar lielu Markusa kašķi, no kā pārsvarā viegli izvairīties, ja dara, kā ierasts.

DSC_1498aMarkus ir kārtīgs gulētājs (ja neskaita kāpšanu ārā no gultiņas, kad nolikts gulēt) un kārtīgs ēdājs. Markus tāds ir bijis jau no paša sākuma un arī tagad ēd 3 ēdienreizes pluss 3 uzkodas, guļ no 8 vakarā līdz 7 no rīta. Šķiet, ka ir gatavs pārcelties no bēbju gultiņas uz lielāku. Kamēr vecāki prāto, tikmēr guļ uz matrača, lai izvairītos no spriganajiem lēcieniem pāri gultas malai.

Jau sen biju ievērojusi, bet īpaši tagad arvien spēcīgāk izpaužas Markusa nepieciešamība pieņemt pašam savus lēmumus. Ir ļoti viegli, ja konkrētā situācija saskan ar viņa vēlmi un prātu, bet, ja nē, tad ir vajadzīgi argumenti, pārliecināšana, kas vairumā seksmējas ar uzvaru, bet, protams, ne vienmēr.

DSC_1506aPēdējā pusgada laikā kļuvis kašķīgāks, pamanāmāks un skaļāks. Par to var lasīt arī šeit. Un līdz ar divgadnieku krīzi Markus šobrīd ir ļoti, ļoti pieķēries mammai, kuru izkonkurēt ir iespējams tikai tad, ja viņas nav klāt.

Markus var atkal un atkal skatīties grāmatas par dzīvniekiem, novērot dzīvniekus, atdarināt to skaņas vai nosaukt vārdā. Viņa valodas prasmes tieši pēdējā mēneša laikā ir progresējušas ievērojami. Daudz ko nosauc vārdā, bieži vien atkārto Laura vai vecāku teikto, savā nodabā dzied dziesmiņas vai skaita dzejolīšus ar vairumā saprotamiem vārdiem.

Markusam patīk zīmēt un līmēt. Daži no zīmējumiem mammas neuzmanības dēļ nonāk uz sienām, kuras nāksies vien pārkrāsot. Pēdējā laikā ir arī ļoti ieinteresēts apgūt griešanas mākslu. Pareizs šķēru satvēriens jau ir, tagad tikai draudz jātrennējas un līdz ar to arī jāpārbauda mammas uztraukuma slieksnis.

DSC_1488aMarkusam patīk koncentrēties darbiņam, ko īpaši var novērot dienās, kad esam mājās divatā. Ja mājās ir brālis, tad visbiežāk viņi spēlējas kopā un abi arī cīnās par vecāku uzmanību, kā nu māk. Attiecības ar brāli ir palīdzējušas Markusam kļūt draudzīgam un ieinteresētam attiecībās ar citiem bērniem, kas nemaz nav tik raksturīgi viņa vecumposma bērniem. Tā kā Markus vēl pagaidām pēdējās dienas apmeklē bēbīšu grupiņu bērnudārzā, tad audzinātāja stāstīja, ka Markus ir empātisks- ja kāds raud, iedod viņam knupīti vai mantu, citreiz apķer un papaijā otra bērna muguru.

Tāds nu Markus ir – pilntiesīgs divgadnieks. Jau otro gadu vērojam Markusu un brīnāmies, ka bērni var būt arī tik “viegli” un dziļi.

DSC_1562a

Daudz mīlestības, prieka, izturības un jaunu zināšanu

Tev, Markusiņ,

nākamajā dzīves gadā!

Fotogrāfijas no Markusa Dzimšanas dienas un brīvsoļa dienas kopā ar tēti.


Saulaina diena fermā/A Sunny Day at the Farm

DSC_1321aStandalone Farm atrodas vien 3 mailes no mūsu mājvietas, tādēļ mums ir visai iecienīta vieta, kurp doties brīvdienās, kad spīd saule, nekas nav ieplānots un gribas visiem pabūt kopā, baudīt dabu, apskatīt mājdzīvniekus un izspēlēties spēļu laukumā. Bez Laura iecienītā piknika arī neiztikt, kaut arī uz vietas kafejnīcā var baudīt fermā iegūtos labumus.
Tieši šāda diena bija šodien – īsta Standalone Farm diena.

Standalone Farm is located just 3 mail from our homes. So it is quite a popular place to go on weekends when the sun is shining, nothing is planned and we all want to spend time together, enjoy nature, look at the farm animals, and play at the playground. Lauris always loves picnics and we can not do one this time, too. Even though there is on-site cafe/coffee shop, where  can be enjoyed local food from the farm.
That kind of day was today- a real Standalone Farm Day.

DSC_1315a

DSC_1325a

DSC_1328a

DSC_1341a

DSC_1352a

DSC_1354a

DSC_1355a

DSC_1412a

DSC_1356a

DSC_1371a

DSC_1374a

DSC_1362a

DSC_1346a

DSC_1383a

DSC_1385a

DSC_1388a

DSC_1381a

DSC_1393a

DSC_1390a

DSC_1337a

DSC_1407a

DSC_1411a

Pagājušogad: Standalone Farm

Last year: Standalone Farm


Paradise Wildlife Park

DSC_1158aPēc ciemošanās Latvijā mēs beidzot sagaidījām pie sevis ciemiņu- vecmammu. Kamēr mēs, vecāki, pa nedēļu strādājām, un es mēģināju atgūt visu darbā iekavēto, vecmamma laiku pavadīja ar puikām uz vietas Hitčinā. Toties brīvdienās bija ieplānots paaudžu apvienojošais pasākums- zooloģiskā dārza apmklējums.

Paradise Wildlife Park līdz šim kā ģimene nebijām bijuši. Lauris to pirms diviem gadiem bija apmeklējis kopā ar bērnudārza grupiņu un, par brīnumu, atcerējās, ka tur ir bijis. Vairāk gan neko. Tāpēc var teikt, ka šeit bijām pirmo reizi un mums ļoti patika- izbūvēti tilti un skatu platformas, lai dzīvniekus varētu apskatīt gan caur žogu vai stiklu, gan no augšas; absolūti unikāli, skaļi, jautri pērtiķi, kopta apkārtne un dzīvnieki, cilvēku nepārpildīts (kaut arī sestdienas priekšpusdiena); ļoti liela un dažādu atrakciju bagāta atpūtas zona; un kur vēl vilcieniņš un bradājamais baseins. Starpcitu, Paradise Wildlife Park ir arī netālu no London Stansted lidostas.

After holidays in Latvia we finally warmly welcomed so special guest- my mum, boys grandma. While we, the parents, worked during the weekdays, and I tried to catch up with my work, grandma happily spent time with the boys around Hitchin. On weekend we had some plans, and one of them was to visit Paradise Wildlife Park, if we will get the weather permission. :)

As family we haven’t been in Paradise Wildlife Park. Two years ago Lauris visited it with his nursery. I didn’t mention that to him, but he remembered by himself that he has been there. But in general we can say that we were here for the first time, and we very impressed- there are nice viewing platforms, the animals can be watched not just through the fence or glass window, but also from the top. There also were absolutely unique, loud, fun, monkeys. All animals were well looked after, not very busy, as it was Saturday’s morning. Boys, of course, loved playground area which is large and with large range of activity possibilities, even local train and paddling pool. Look at boys’ faces and you will see all these emotions, mainly happy and interested, apart of one photo, which taken some minutes after Lauris’s accident.

By the way, Paradise Wildlife Park is also close to London Stansted Airport.

DSC_1038a

DSC_1039a

DSC_1055a

DSC_1069a

DSC_1062a

DSC_1073a

DSC_1080a

DSC_1104a

DSC_1102a

DSC_1093a

DSC_1090a

DSC_1095a

DSC_1109a

DSC_1107a

DSC_1115a

DSC_1123a

DSC_1122a

DSC_1130a

DSC_1146a

DSC_1151a

DSC_1198a

DSC_1193a

DSC_1191a

DSC_1186a

DSC_1180a

DSC_1216a

DSC_1213a

DSC_1223a

DSC_1219a

DSC_1157a


Woburn Safari Park

DSC_0348aKādā saulainā sestdienas rītā mēs izlēmām nobastot Laura drāmas nodarbību un doties izbraukumā uz netik tālo Woburn Safari Park. Kad tad būt vieglprātīgiem un darīt nedarbus, ja ne vasarā, ja ne manis, mammas, mudinātiem. Vieglprātība atmaksājās 100 kārtīgi- mēs visi bijām sajūsmā par redzēto, piedzīvoto un pat Markus iemācījās jaunu vārdu monkey.

On one of the sunny Saturday morning we decided to miss Lauris’s drama class and to go to nearby Woburn Safari Park. The summer is right time to brake roles, to be careless, to go for adventure, specially, if mums initiates to miss drama class!!! Before we didn’t see the park, we didn’t know that it was 100% worth. We all four were exited what we saw, experienced, discovered, and even Markus learn a new word ‘monkey’. 

DSC_0308a

DSC_0317a

DSC_0304a

Woburn Safari Park ir iedalāms divās daļās- ar mašīnu braucamais, kas vairāk līdzinās safari un kur dzīvnieki staigā tepat blakus, un kājām staigājamā daļa, kurā ir apskatāmi mazāki dzīvnieki un ūdens iemītnieki. Man šķita, ka braucamā daļa bija patiesas sajūsmas vērta, jo vēl nekad nebiju redzējusi staigājam lāčus, lauvas, snauduļojam vilku tepat aiz mašīnas loga. Šad un tad uzdrīkstējāmies logu attaisīt, bet, kad lācis noplēsa mašīnai aiz mums dekoratīvo riteņa disku, tad sapratām, ka brīdinājums skaļrunī- braucot caur safari daļu, aizvērt logus un neizkāpt,- nebija joks.

Woburn Safari Park has two parts- drive trough and walking safari. In the drive trough part animals are walking and living around, they can attack your car any time and, if you are lucky, you can see them as close as possible. Waking part is more like all zoos, just this time more for smaller animals and sea creatures. For me the safari part was more exited because I had never seen bears, lions, wolves walking along the car window. Every now and then we were enough brave to open a part of window to take the pictures, but when we saw that bear stole the disk from the car behind, we realized that the warning to drive with closed windows and stay inside was not a joke.

DSC_0335a

DSC_0333a

DSC_0346a

Šīs žirafes nodarbošanas noteikti ir būt par modeli, jo viņa tur tā skaisti nosēdusies, lai no mašīnām varētu viņu fotografēt visā krāšņumā un rokas stiepiena attālumā apskatīt.

This giraffe occupation was to be a model, because she was so beautiful sat near car road and let people to take photos in all her/his glory.

DSC_0345a

Ja nebūtu pievēruši laicīgi mašīnas logu, redzot, ka viens pērtiķis lēkšus pārvietojas mūsu virzienā, viņš noteikti būtu ienācis pie mums paciemoties. Ļoti ziņkārīgs un drošs radījums.

If we wouldn’t close the window, when we saw that this monkey straight away travelling to our car, then probably we would ended up to meet him in the car. He was so confident and curious.

DSC_0350a

DSC_0356a

DSC_0357

Slavenais lācis, kas tuvojas mūsu mašīnām un atrod kā labu spēļmantiņu riteņa disku. Viņam noteiti bija piešauta ķepa, jo diska noņemšana prasīja vien ķepas ķērienu.

The famous bear which attacked a car behind us. It looked like he is not first time doing this nought step. He needed just a minute to remove a car disk with his paw. 

DSC_0323a

DSC_0327a

Arī glābēju mašīnas par laimi neizpaliek. Parasti uzturas netālu no bīstamākajiem dzīvniekiem. Piemēram, tiek brīdināts, ka lauvas var lekt uz mašīnas.

The rescuers cars luckily are everywhere or nearly everywhere, where dangerous animals are located. For example, we have been warned that lions can jump on the cars.

DSC_0320a

Laiks piknikam, izklaidēm spēļu laukumam un otrai parka daļai, kas līdzinās jebkuram zooloģiskajam dārzam.

It is time for a picnic, play ground and for the walking part, which as I said is quite similar to many other zoos.

DSC_0406a

DSC_0366a

DSC_0402a

DSC_0370a

DSC_0383a

DSC_0391a

DSC_0398a

DSC_0405a

DSC_0409a

DSC_0410a

DSC_0411a

DSC_0413a

DSC_0414a

Moments pirms metu pie malas fotoaparātu un skrēju ķert puikas, jo Markus tā arī devās lejā – pičpaunā Laurim.

This is moment before I trough away my camera and got in time to catch the boys. Markus was decided to go on slide on Lauris’s  back.

DSC_0416a

DSC_0420a


Zemeņu laiks/ The Strawberry Season

DSC_0235aAk, šis zemeņu laiks! Kopš bērnības esmu gaidījusi zemeņu laiku, kad varēs tā kārtīgi pieēsties, lai visu nākamo gadu nav jāskumst un jāalkst. Tad nu devāmies ar ģimeni mūsu ikgadējā zemeņu saimniecības/fermas apmeklējumā- lasījām groziņos un lasījām vēderos. Kurš nu kurā tilpnē vairāk!

The strawberry season is here! Since childhood I have been waiting for strawberry picking time every year. For me it is time when I fill up all my reserves for next year that I don’t need to bay unripe strawberries during the winter. Therefor last weekend we were off for a strawberry picking (or as Lauris called- strawberry hunt) at our local farm. Some of us picked strawberries in the basket or tray, some – directly in his tummy. I am still not sure which way is better.

srawberry

Arī pagājušajā vasarā lasījām zemenes: Zemeņu ferma
Last year strawberry picking experience: Strawberry Farm


Markus kļuvis par todleri/ Markus Become a Toddler

DSC_0032aAnglijā ir kāds bērnu attīstības posmam veltīts vārds, kas izsaka visu, kas biedē vecākus un izsauc līdzjūtību apkārtējos – TODDLER. Man šķiet, ka tas pat vairāk izsaka kā teenager/pusaudzis, jo visus todlera jociņus un spociņus vecāki izjūt tieši uz savas ādas.

Vakar pie skolas runājos ar kādu mammu, kura atzina, ka šobrīd ir ļoti pārgurusi. Viņas ģimenē arī aug 5 gadīga meita un gandrīz 2gadīgs dēls. Viņa atzina, ka ar mazo šobrīd ir ļoti grūti un ka vienīgais mierinājums – man ir jāiztur šis gads. Pienāks 3 gadu jubileja, un viss būs beidzies. Bērns būs kļuvis savaldīgāks, prognozējamāks, spēs izteikt sevi verbāli un nebūs vairs vienīgā komunikācijas forma – bļaušana, mešana, asaras. Tieši to pašu domu nesen pamanīju, kad 100to reizi skatījos Sex and City 2. Filmas beigās Šarlote saprata, ka viņai vairs nebija ne par ko jāuztraucas, jo Roza, viņu divgadniece, svinēja trešo dzimšanas dienu.

Arī Markus savā gadā un 9 mēnešos šo slieksni ir pārkāpis. Reizēs, kad Markus var paprasīt, ko grib, izsaka skaidri savas vajadzības un saņem atbildes, skaidrojumus, kad ir izgulējies, paēdis, sauss un ieinteresēts, tad ir vieglās dienas vai, precīzāk sakot, vieglie dienas posmi. Bet nekad nevar zināt, kad tas mainīsies. Reizēm šķiet, ka vecāki ir tādi mazo darba devēja pakļautie. Kamēr viss tiek darīts pēc norādēm, tikmēr ir labi. Tādās reizēs es saku, ka Markus ir mans mīļais boss (par ko viņš reizēm smejas vēderu turēdams, jo, šķiet, ka zina labāk par mums šo attiecību veidu). Bosa prasības progresē un ne vienmēr saskan ar vecāku viedokli, un tad bosam nāk palīgā bļaušana, raudāšana, gulšanās zemē, priekšmetu mešana pa gaisu, dusmas… Tieši tāpat kā vēlāk pusaudžu vecumā vai arī nereti mums, pieaugušajiem, protams, daudz kontrolētākā veidā. Man ir pārliecība, ka bēdas, dusmas, nesaprašanos, greizsirdību ir arī jāizdzīvo, jālaiž ārā, jāizsāp. Tāpēc, ja redzat lielveikalā guļošu un brēcošu bērnu, atcerieties- viņš attīrās no negatīvā sevī, un viņš uzveiks šo dzīves posmu, gūs ļoti daudz pieredzes savai turpmākajai dzīvei. Bet vecākiem uzsmaidiet, lai ir sajūta, ka arī viņus kāds saprot, ka ir tāda vienība kā todleru vecāki.

DSC_0137aIn English there is a word, which is well known, which can frighten, which can evoke sympathy, compassion and understanding from others, and it is a TODDLER. I think it is even more expressive word than a “teenager”, because of its disrupting or lack of communication possibilities.

Yesterday, near the school gates I talked to one of the mums who said that at the moment she is very exhausted. She has a 5 year old daughter and almost 2 year old son, the same age as Markus. She said that she has very hard time with her son and the only consolation is, ‘’we have to survive this year. He will be 3, and everything will be over.’’ At 3 the child will be more communicative, more predictable; he/she will be able to express him/herself verbally, and crying, throwing, laying on the floor… will no longer be the only form of communication forms. Exactly the same concept recently I noticed when for the 100th time I watched Sex and the City 2, where Charlotte’s daughter Rose is a real toddler and at the end of film, when Rose celebrates her 3rd Birthday, Charlotte learnt, that she hasn’t to worry about anything… And Rose turned 3. Terrible two’s is passed.

Markus also is reached a toddler stage in his one year and nine months. If Markus can ask what he wants, if clearly expresses his needs and get answers, explanations, if he slept well, ate well, his nappy is changed and he is entertained then the day is easy or, more precisely, easy stages of the day. But you never know when it will change. Sometimes it seems that parents are the small employee to their children. As long as everything is done how he wants, meanwhile, is good. At such times I say that Markus is my beloved boss (at which he sometimes laughing because it seems that he knows what his role is). Boss’s requirements progress evolve and not always in the same way as the parents’ views, and the boss comes to help crying, laying on the ground, throwing objects in the air, anger … The same as teenagers or even us, adults, just, of course, in a much more controlled manner . I have a belief that grief, anger, misunderstanding, jealousy is inside in everyone, and it is better if it comes out. Therefore, if you see screaming children in a shop, remember-he/she clears himself from the negative. They will grow out of this stage soon, and hopefully will have a good first lesson how to manage their feelings. And don’t forget to give a smile to a parent, who tries to deal with these tantrums. I think they (me-for sure) need a feeling that there is a toddler parent community.

DSC_0034a


Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 47 other followers