Oliveram 2 gadi / Olivers 2 Years Old

    

Pirms diviem gadiem agrā sestdienas rītā Olivers bija klāt. Pirmā diena bija tāda mierīga un harmoniska, daudz gulējām un pa starpām pētījām viens otru. Liekas, ka tas noticis tik nesen, bet šodien jau svinam 2. dzimšanas dienu, un Olivers ir paaudzies.

Two years ago on early Saturday morning Olivers was here. First day was calm and full of harmony. We slept a lot and between tried to discover each other. It seems just happen but already Olivers is 2 and he has grown a lot.

Pagājušajā dzīves gadā Olivers no bēbīša ir kļuvis par bērnu. Man šķiet, ka tas notika tad, kad vasarā Olivers sāka staigāt. Līdz tam viņš nerāpoja, vien sēdēja vai cēlās kājās un staigāja gar mēbelēm, bet līdz ar staigāšanas prasmju apgūšanu pavērās jauni apvārkšņi un jaunas iespējas. Ļoti īsā laikā Olivers iemācījās skriet, lēkt, spert un mest bumbu, kāpt uz krēsliem un gultām, patstāvīgi nokāpt un uzkāpt pa trepēm. Ak, jā, ar laiku viņš iemācījās arī rāpot!

Last year Olivers became a toddler, not a baby anymore. I think, it happen during holidays in Latvia when he started to walk at 15 months. Before it, he didn’t crawled, he loved sitting, standing and bump scuffing around, but  walking showed him new dimensions and possibilities. That quickly leaded him to running, umping, climbing chairs, sofas and stairs, kicking and trowing ball.  And, of course, eventually managed crawling too.

    

Tāpat kā brāļi, arī Olivers ir ‘āra’ bērns. Viņam patīk iet ārā, ģērbties, lai ietu ārā, doties ilgās pastaigās, spēlēties spēļu laukumos, rāpties grāvjos un ložņāt pa krūmiem. Līdz ar to rati ir kļuvuši par ienaidnieku, kurus izmantojam aizvien mazāk.

The same as brothers Olivers is also outside boy. He loves going out, putting on outside clothes, he loves long walks and  playing at the playgrounds, discover  bushes and ditches most often followed by brothers. Therefore his buggy is now an enemy number one and it doesn’t make my life easier.

    

Emocionāli Olivers ir īsts ‘todleris’ (no angļu valodas toddler), jo, manuprāt, vārds ‘mazulis’ neizsaka tik labi visu emociju amplitūdu, kuru gan Oliveram, gan mums nākas piedzīvot. Lai neatkārtotu todlera raksturojumu, kuru jau publicēju pirms 4 gadiem, teikšu vien, ka no histēriskas smiešanās un dejošanas līdz negantai bļaušanai un raudāšanai ir tiešām īss ceļš ejams.

Emotionally Olivers is real toddler with all lovely extras. He can be one moment super happy, lough, dance, clap hands and an another fall in a hysterical tantrum (hopefully, not in the public :)). Usually it takes some time to get out, especially if brothers aren’t around as they are world’s best soothers for Olivers.

     

Protams, Olivers grib darīt visu pats. Viņš ir diez gan atbildīgs un kārtīgs; vienmēr atgādinās, ka esmu aizmirsusi uzlikt cepuri vai nepietiekami ātri izņēmusi zābaciņus. Tad pats izņems no skapja un mēginās uzvilkt. Tāpat vienmēr iesaistīsies tīrīšanas darbos: slaucīs galdu un skapīšus ar lupatiņu vai grīdu ar birsti un šaufeli, ‘mazgās’ traukus, izmetīs atkritumus mistkastē, patstāvīgi ēdīs un pats arī izvēlēsies no ledusskapja, ko ēst. Visbiežāk tā būs maize ar sviestu, piens, gabaliņos sagriests siers, makaroni, krekeri, zaļās olīves, piena kokteiļi, vaniļas mērce un, protams, neatteiksies no saldējuma un saldumiem. Visticamāk, ka neēdīs kartupeļus un banānus.

Of course, Oliver wants to do all by himself. He is quite responsible and careful; always reminds me that I have forgotten his hat or boots. Also, he likes to get involved in house cleaning:  wiping tables and cabinets with a cloth or floor with a brush and a shawl, washing dishes, throwing away rubbish, eat independently and choose from the fridge what to eat. Most often, it will be bread and butter, milk, cheese, pasta, crackers, green olives, milk cocktails, custard and, of course, ice cream and sweets. He wouldn’t choose potatoes and bananas.

    

Joprojām katru nedēļu mēs ar Oliveru ejam uz mazuļu spēļu grupu, kā arī ciemojamies ar citām mammām, kurām ir līdzīga vecuma bērni. Tomēr labākie un gaidītājie draugi joprojām ir brāļi. Olivers ar prieku katru dienu sagaida brāļus pie skolas un tad roku rokā iet mājup. Oliveram brāļi ir labākie draugi, palīgi, aprūpētāji, spēļu biedri; katrā gadījumā – jautrākā dienas sastāvdaļa.

Weekly we are attending toddler groups and see other Mums with the same age kids, however, the best and funniest friends are both brothers. Olivers is happy to see brothers coming from school and often holds hands on the way back. They are Oliver’s best friends, helpers, carers, play mates. They are Olivers’s best part of the day. 

  

Visvairāk šogad esam pateicīgi par to, ka Olivers ir varējis nopietni nesaslimt. Pēc pagājušā gada slimnīcas vizītes un operācijas tas bija viens no galvenajiem mūsu šīs ziemas mērķiem – nesaslimt un nostiprināt veselību. Laikam izdevās. Divas reizes uz pāris dienām Oliveram bija iesnas un vairākus mēnešus cīnāmies ar dermatītu, kurš tieši šobrīd ir mazinājies, tomēr vairāk slimošanu nav bijis, un tas, cerams, ir stiprinājis Olivera imunitāti.

Līdz ar to nākamā gada Olivera lielie izaicinājumi ir runāšanas prasmes attīstība, podiņmācība, ēdienkartes dažādošana un bērnudārza gaitu uzsākšana.

This year we are very grateful for Olivers health that he was fine nearly all winter apart of two times when he had very light cold with runny nose. He is also last 6 months finds hard to get rid of eczema, but seems that just now we found a moisturizer what helps him and clears eczema patches. 

Consequently next year we are aiming to improve Olivers’s speech, do potty training, encourage a wider variety in his menu and start first steps at the pre-school.