Atgūtā bērnība/ Back to Childhood

village2Laikam jau jāsāk ar kaitinošo, “kad mēs augām…” Tiešām, kad es augu, es varēju “iet ārā”. Tas nozīmēja visu dienu spēlēties ar draugiem daudzdzīvokļu mājas pagalmā, uz ielas, tuvākā vai tālākā apkārtnē. Mēs skraidelējām vienā barā ar dažāda vecuma, tautību, dzimuma bērniem.

Kad mani bērni piedzima, tad ievēroju, ka šāda veida jautrība ir vairs ļoti, ļoti reta parādība, ka mūsdienu bērni vairs nespēlējas māju pagalmos bez vecāku tiešas blakus esamības. Īpaši jau Anglijā, kur vecāki līdz aptuveni 11 gadu vecumam pavada bērnu no skolas uz mājām, nevarēju iedomāties, ka ir tāda brīnumaina vieta kā mūsu ciemats, kurā kaimiņu bērni spēlējas kopā, kurā bērni ar riteņiem un skrejriteņiem brauc pa ielām, kurā ir manas bērnības garša.

Joprojām esmu tik priecīga un saviļņota, kad atļauju puikām iet ārā  un viņi kopā ar citu māju bērniem rīko sacensības, spēlē paslēpes, lēkā ar skrejriteņiem no apmalītēm (Markus mēģina turēt līdzi) vai, izlaidušies zālītē, sarunājas. “Iešana ārā” ir kļuvusi par puiku lielāko apbalvojumu un neiešna var pārtapt par sodu. Es tiešām nevaru beigt priecāties un sajūsmināties par puikām atgrieztu bērnību, kurā nav visu laiku jābaidās.

Presentation2

Probably  I will start with annoying, “It wasn’t like that when we grew…” Indeed, when I grew up, I was able to “go out”. This meant a whole day playing with friends in the playground of an apartment house, near streets and surrounding areas.  We were running around all day long together with different age, ethnicity, gender children.

When my children were born, then I noticed that nowadays playing outside with friends from neighbourhood is very rare. Children aren’t outside without direct an adult supervision.  Especially in England, where parents until about 11 years of age doing school runs, I could not imagine that there is place where children can go outside and play on they own. But now we found one- Our village. Here children are playing together, they go outside, playing together, cycling and scootering around the neighbourhood. Isn’t that something unique for nowadays? 

I am still so happy and thrilled when the boys ask me a permission to go out. They chase each other, play hide and seek, jump up and down with scooters from payment, (Markus tries to keep up), or just lay down on the grass and talk for hours. “Going outside” has become a treat and  also can be turn into a penalty. I really can not stop myself of being delighted about returned childhood to our boys.

Presentation1


Pirmās piecas ciemata dzīves atklāsmes / The Five Impressions of the Village Life

village2Vieni saka, ka pirmais iespaids paliek uz mūžu, citi- neskati vīru no cepures, ar to mudinot vairāk iepazīt pirms spriest. Droši vien abiem ir taisnība, tāpēc bez pamatīgas izpētes, bet ar pirmā iespaida vieglumu par pirmajām atziņām, uzsākot dzīvi Anglijas ciematā.

Some people say that the first impression is most important and it is hard to change it, but some again remind that we shouldn’t judge after first meeting. I agree with both arguments, just this time will share my first impression about our neighbourhood, our surrounding area and village people. Without any judging, just with light of first impression. 

  Apkārtne/ Neighbourhood

Pirmajās  dienās un pat nedēļās ik pēc laika devāmies pastaigās pa apkārtni, lai apjaustu, kā ciemats ir izkārtots, kas atrodas tuvākajā apkārtnē un kādā vidē turpmāk dzīvosim. Tad nu pirmo dienu pastaigu formula bija- sasveicinies ar pretīmnākošo, apstājies un paglaudi suni. Un tā vienas pastaigas laikā neskaitāmas reizes. Es ceru, ka vismaz 50% ciemata suņu jau esam vismaz vienreiz noglaudījuši.

The first week when we moved into village, we spend quite a lot time walking around the neighbourhood to discover what’s around and where each way leads into. Soon I realize that our walking formula is – STOP, SAY HELLO, STROKE THE DOG. Again and again many times we repeated this scenario. I have a feeling that 50% of village dogs are familiar with our smell for sure. DSC_5948a

  Cilvēki / People

Līdz ar to var saprast, ka apkārtējie ir ļoti ieinteresēti svešinieku iepazīšanā. Draudzīgums, sasveicināšanās un smaids ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa.

Therefore it is understandable that local people are very interested in strangers and some are brave enough to get them know. Friendliness, greeting and smile is a part of everyday life.

 Sabiedriskā dzīve / The Social Life

Baznīcai un diviem krogiem ir sadzīves nozīmes virzītājspēks. Tur pulcējas interešu grupas, baznīca izdod ciemata laikrakstu, krogi organizē ciemata pasākumus, krogu īpašnieki uztur un rediģē ciemata dzīves facebook lappusi. Protams, tās ir formālās funkcijas. Kur vēl neformālā puse. Ja ko vēlies uzzināt, iegriezies krogā. Kā man kāda iedzīvotāja teica: “Krogā runā, ka …” Un tad jau tā arī būs, jo tur visu var uzzināt visātrāk.

The church and two pubs have a biggest influence on the village’s social life. There come together variety of hobbies/interest groups, the church issues a village newspaper, the pub Manager is admin of village  facebook page and other formal roles. And I even didn’t speak about informal functions. Where else you can get to know everything best as not in a pub. Recently my friend during conversation mentioned, “In the pub talking that…” If so,  it should be a true. :)

DSC_5941a

  Iepazīšanās / Meeting People

Joprojām labākais socializācijas un iepazīšanās veids ir “school run”- bērnu pavadīšana uz un sagaidīšana no skolas (par to vairāk esmu rakstījusi šeit). Kaut arī man vēl šis eksāmens priekšā, jau tagad morāli gatavojos, jo esmu dzirdējusi no citām mammām, ka tad, kad skola atsāksies, es iepazīšos ar ciemata ģimenēm. Tad nu redzēs, ko tas nozīmē.

One of the easy ways how to meet new people is school run, of course, if you have primary age children. You see the same people in the morning and afternoon while waiting for your children, often you have similar problems, interests, worries. Even though I have this exam in a month, I have already heard that then I will be able better meet local families. Let’s see how it will go.  

DSC_5956a

   Informētība/ Awareness

Piektā atziņa mani iepriecinā visvairāk! Pirmajā nedēļā sapratu, ka citi zina, kur es dzīvoju, pat ja es to nezinu. Kādu dienu satiku paziņu uz ielas un stāstīju, ka arī mēs esam pārvākušies uz šo ciematu, bet neminēju nedz virzienu, nedz adresi, sarunas beigās vien noraizējusies nomurmināju: “Diez kā būtu taisnāk tikt mājup…” Uz to paziņa man veikli norādīja virzienu un kuras ielas man jāšķērso, lai nonāktu mājās.  Tā, lūk!

Fifth impression made me laugh. During the first week I realized that others know where I live, even if I do not know. One day I met a known lady and told her that we have moved to the village but did not say neither direction nor the address, just mumbled: I wonder how it would be better to get home …” The lady quickly pointed out the direction and which streets I need to cross to get home. Here you go! 

DSC_5950a


Lavandas lauki/ Lavender Fields

DSC_6413aVaru teikt, ka esmu piepildījusi vienu no manām vēlēšanās- jau 3 gadus esmu gribējusi apmeklēt lavandas laukus (Hitchin Lavender) pilnos ziedos. Šogad gan jau arī kādas divas nedēļas par vēlu, lai būtu īstais plaukums, tomēr mēs ielecām lavandu ziedēšanas pēdējā vilcienā. Kaut arī ielecām tikai uz brīdi, lai salasītu lavandas, piesūktos smaržas un skaistuma, meistarīgi izvairītos no bitēm un lapsenēm, kuras glausties glaudās pie mūsu kājām, šī ir vieta, kur atgriezties ar pusdienlaika pikniku, novakares tēju un mieru. Lavandas lauki ir noteikti vieta, kur es gribēšu atgriezties, lai uzlādētu savu maņu krātuvi.

Man šķiet, ka arī puikām patika, kaut arī sākumā tās bites un lapsenes tiešām neradīja drošību. Arī mēs ar Valdi bažījāmies, ka tūlīt sakodīs puikas šortos. Es gan mūs mierināju, ka gan jau viņi nav alerģiski un tas jau tikai nostiprinās imunitāti ziemai. Beidzās gan viss labi- bez kodumiem, bet ar pilnām lavandu tūtām.

DSC_6383aOn Saturday I realized one of my little dreams- to visit the nearby lavender fields (Hitchin Lavender) in full bloom. This year (maybe two weeks late) we did it. Even if it was for short visit, we collect lavender, soak up the perfume and beauty of lavender, as well masterly avoided bees and wasps, which were hovering and grooming around our legs. Definitely this is place where to come back with lunch time picnic or slow afternoon tea or just sit down in peace and quite. This is place where to return and recharge a sensory senses. 


Seems, that the boys had a good time too, even if there were lots of bees and w
asps around what did not give a secure feeling at all. Me and Valdis also were a little bit concern about boys and their bare legs in shorts. I just hoped that none of them is allergic to wasp bites and I reassured myself that bites can strengths immunity. Have you heard about it? That’s what Latvians are thinking about bee and wasp bites, that they are good for humans, of course, in moderation (maybe one or up to two for adults). However, the trip ended without any accidents, but with full bags of lavender. 

DSC_6382b

DSC_6389a

DSC_6400a

DSC_6392a

DSC_6402a

DSC_6406a

DSC_6408a

DSC_6407a

DSC_6410a

DSC_6411a

DSC_6418a

DSC_6421a

DSC_6425aP.S. Šajās nojumēs tika gatavotas kāzu svinības. Iedomājos, cik skaisti ir vakarā – sēdēt pie kāzu galda ar mazām laterniņām virs galvas un dzīvu (smaržojošu, zumošu un spilgtu) lavandu lauku priekšā. Īstā vieta superromantiskām kāzām!

P.S. These dens were prepared for Wedding. I just can imagine how beautiful there is at night to sit at the wedding table with small lanterns inside and live (fragrant, bright and full of sounds) lavender field in front of you. Super romantic place for Weddings!

DSC_6427a


Atgriešanās ar jaunu ierakstu sēriju/ Back with New Series

village2Čau, čau, esmu atpakaļ pašā vasaras aukstumā (jā, arī Anglijas vasara šogad nelutina)! Nemaz negribot, ir iznācis palielāks bloga rakstīšanas „atvaļinājums”, kurā steidzām iekārtoties jaunajā mājā, saprast jauno dzīvi, apkārtni, sākt iepazīt apkārt dzīvojošos cilvēkus, turpināt strādāt un pat izrauties īsās brīvdienās uz Latviju. Visā šīsvasaras dzīves mutulī esmu arī domājusi par blogošanas jēgu un sapratusi, ka man to vajag un ka joprojām ir cilvēki, kas ienāk blogā un to lasa jau trešo gadu, kā arī ik pēc laika pievienojas pa kādam jaunam lasītājam. Tieši tāpēc atvainojiet par šo pagarāko bloga atvaļinājumu, bet esmu atpakaļ ar jaunām iecerēm, idejām un pieredzi.

Ja jau reiz par iecerēm, tad šodien uzsāku jaunu ierakstu ciklu par mūsu ģimenes dzīvi Anglijas ciematā un saukšu to (šoreiz angliski) par „Village Life for Us”. Jau šobrīd, kopš maija beigām, kad pārvācāmies dzīvot ciematā, esam piedzīvojuši neparastas situācijas, jaunas atklāsmes un varam teikt, ka dzīve Anglijā mūs joprojām pārsteidz un māca, cik var būt dažādi, citādi, neparasti. Galvenais – turēt acis, ausis un sirdis atvērtas, lai tad arī Jūs varētu ieskatīties mūsu piedzīvotajā.

Hello, hello to everyone in this chilly summer (yes, even English summer is very autumnal this year). I am back from quite long blogging holidays, when we tried to settle in the new house, to understand the new life, to get to know the people living around, continue to work and even get away for short holiday to Latvia. Throughout the speed of this summer life I also reflected on meaning of blogging and realized that I need it, I love writing, I love sharing my finds. And also there are still people who read the blog and read it for the third year or there are also new readers join in. That’s why I apologize for the blogging holidays and I’m back with new plans, ideas and new experience.


Today I am starting a new series about our family life in one of the many fabulous English villages. It will be called “Village Life for Us”. Since May when we moved from nearby town, we are absolutely in love with our village life, even it is so strange for such a capital girl as me used to be. We already learn so much, experience different situations and gain quite unusual experience for us, therefore we would like to share that with you. We are ready to keep our
eyes, ears and hearts open, so that we can gain and share a new experience of English village life.


Jauna mājvieta/ New Home

Mūsu pēdējo 4 gadu lielākais sapnis ir piepildījies- iespēja dzīvot mājā ar dārzu. Mēs esam gaidījuši pacietīgi un visbiežāk arī bezcerīgi mūsu brīdi, kad mums piedāvās māju mūsu pašreizējās dzīvesvietas, bērnu skolu un mūsu darbavietu apkārtnē, un mēs to varēsim atļauties, un mums tā patiks, atbildīs ģimenes vajadzībām un vēlmēm. Tas notika! Otrdien, 5.maijā, viss saslēdzās vienotā ķēdē, un notika brīnums- mums piedāvāja apskatīt māju, kuru uzreiz pieņēmām kā savu. Kaut arī tur vēl daudz labiekārtošanas darbi darāmi, jo māja ir tikko uzcelta, bet tajā ienākot var sajust, ka mājai ir potenciāls būt „Mūsu mājām”. Ja laimi var notvert un materiāli sataustīt, tad to noteikti mēs piedzīvojam tagad.

Arī turpmāk rakstīsim par mūsu ceļu uz māju un par „Mūsu mājas” tapšanu. Turpiniet ieskatīties bloga ierakstos un paldies par atbalstu. Jūsu komentāri un laba vēlējumi mums nozīmē ļoti daudz. Lai arī Jums šovasar izdodas laimi saķert aiz astes un izbaudīt laiku, kad ir vairāk kā labi!

Our long time (4 years) waited miracle happen – we got a new house with a garden. We’ve been waiting patiently, and most of the time even hopelessly our time when we will be offered a house, which is in the same area, near boy’s schools, our workplaces and  would meet our family needs. And it happened. On Tuesday, 5th May everything connected and miracle happen- we were offered to look around at the house and  immediately we had the right house feeling. Of course, there are still lots of improvement works to be done because the house is newly built, but at the first visit felt that this house is with potential to be “Our Home”.  you can feel that the house has the potential to be our home”. If happiness can be materialized, then certainly we are experiencing it now.

Stay with us in future posts and we will try to update you on our journey from a house to „Our Family House”. Also I would like to take an opportunity to thank you for all your good wishes and comments. I wish that this summer you all will have a chance to catch a happiness and feeling that life is much better as usually! Be blessed!

DSC_5666a


7 gadus precējušies/ 7th Marriage Anniversary

IMG_5304 BW

Pirms sešiem gadiem es satraukta pamodos ap 4 no rīta, lai kļūtu par sievu Valdim līdz nāve mūs šķirs. Joprojām atceros, kā šajā rītā spīdēja saule, smaržoja pēc Latvijas pavasara, pēc ievām. Šajā dienā  piedzima Bokišu ģimene. Paldies un bučas Tev, vīriņ!

Six years ago, I woke up around 4 am super excited to become a wife to Valdis until death do us part. Still remember how  the sun was shining this morning, the world and the air was fragranced by Latvian spring, full of bird-cherry tree smell. On this day  we were born as Bokiss family. Thanks and kisses to you, my lovely Hubby!!!

IMG_4746 BW

IMG_4805 BW

IMG_4916 BW

Šodien, skatoties mūsu kāzu fotogrāfijas, ievēroju, cik bijām jauni un pilni ar sapņiem par kopēju ģimeni, kopēju nākotni, kopēju ikdienu. Ir tik skaisti un piepildīti atskatīties un saprast, ka mēs dzīvojam šo sapni.

Today, going trough our wedding photos, I noticed how we were young and full of dreams about a common family, a common future, common everyday life. And it is so beautiful and full filled that we are still living this dream.

IMG_4983 BW

IMG_5320 BW

IMG_5268 BW

IMG_5100 bw1


Zeltītā Latvijas karte/ The Gold Map of Latvia

 

DSC_4770aTuvojas 4.maijs. Diena, kurā 1990.gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” un Latvija atkal kļuva par brīvu un neatkarīgu valsti.

Mēs ar puikām arī domājam par Latviju- plānojam, ko darīsim, kad ciemosimies Latvijā un satisimies ar mīļajiem cilvēkiem, vakaros lasām Gundegas Sējas grāmatu “Kā ES ar OPI braucu LATVIJU lūkoties” un kādu svētdienas pēcpusdienu kopā ar Lauri uztaisījām zeltītu Latvijas karti foto rāmim puiku guļamistabā.

Izmantotie materiāli:

  • izgriezta Latvijas karte
  • spīguļi
  • PVA līme
  • foto rāmis

DSC_4789aThe 4th of May is approaching. It is a day of Restoration of Independence of the Republic of Latvia. 25 years ago (1990) the Supreme Council of the Latvian SSR adopted the Declaration “On the Restoration of Independence of the Republic of Latvia” and renewed the 1922 Constitution of Latvia. Latvia again became a free and independent country.

At our home we are also thinking about Latvia. We are planning our visits to Latvia, speaking about meeting family and friends, in the evenings we are reading Gundegas Sējas book “Kā es ar OPI braucu Latviju lūkoties” / “How me and Granpa went to see Latvia”. Also one Sunday afternoon together with Lauris we made a sparkly/gold picture – a map of Latvia for boy’s room. 

Recourses:

  • Map of Latvia template
  • gold glitter
  • PVA glue
  • photo frame

DSC_4688a

DSC_4690a

 

DSC_4694a

DSC_4691a

DSC_4697a

DSC_4783a

DSC_2989a

Vairāk bērniem domātas aktivitātes par tēmu “Latvija”/ More children orientated activities about theme “Latvia”:

Children Activities About Country – Latvia

 


Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 183 other followers