Krūts barošanas konsultācijas Anglijā

Kaut arī ar krūti baroju jau trešo bērnu un vajadzētu būt visam pilnīgi skaidram par krūts barošanu un prasmēm pilnveidotām, tomēr arī es izlēmu apmeklēt krūts barošanas konsultantu (Breastfeeding Drop in Clinic), lai iemācītos varbūt ko jaunu un arī veiktu izpēti, kas tas ir un kā notiek šīs konsultācijas Anglijā.

Kā jau nosaukums norāda, tās ir brīvi pieejamas, bez iepriekšējas pieteikšanās, bezmaksas krūts barošanas speciālistu konsultācijas māmiņām, kuras vēlas pilnveidot savas krūtsbarošanas prasmes, uzdot jautājumus, iegūt praktisku ieteikumus un palīdzību situācijās, kad šķiet, krūtsbarošanas nav man piemērota. Šādas konsultācijas ir pieejamas katrā mazākā un lielākā Anglijas pilsētā (Papildus info šeit). Mūsu mazpilsētā tās notiek vienreiz nedēļā 2 stundas, lielākās pilsētās noteikti vairākās vietās un biežāk.

Kā tad tās notiek? Sākumā man tas radīja nelielu apmulsumu, jo biju gaidījusi telpu, kurā rindas kārtībā būs iespējams ieiet un saņemt individuālu konsultāciju, bet tā tas nav. Ir lielāka telpa, kurā aplī ir izvietoti krēsli, gar malām iekārtoti autiņbiskīšu mainīšanas iespējas, pa vidu galds ar atspirdzinājumiem – ūdens, sulas un kāds cepums. Divas krūts barošanas konsultantes laipni sagaida katru māti ar zīdaini, noskaidro, ar kādiem jautājumiem un problēmām mammas ir atnākušas un tad staigā apkārt un individuāli konsultē katru mammu. Tikmēr mammas zīda savus mazulīšus, sarunājas viena ar otru un konsultantes vislabāk var redzēt, kā tiek mazuļi baroti un kā katrai mammai varētu palīdzēt. Bija mammas, kuras bija atnākušas, jo zīdainis nepietiekami pieņemas svarā vai zīdīšana ir nekomfortabla, sāpīga, bija mammas ar priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem, bija viena mamma, kurai jāatgriežas darbā un vēlējās uzklausīt padomus, ko darīt šajā dzīves situācijā. Bet bija arī mammas, kuras vienkārši vēlējās parādīt, kā viņas zīda mazuli, un pajautāt, vai viss ir pareizi. Var arī vienkārši atnākt pēc uzmundrinājuma, ka tiek darīts viss pareizi un ka viss notiek.

Krūts barošanas konsultācijas noteikti iesaku, ja dzīvojat Anglijā un vēlaties vai jau barojat savu bērnu ar krūti.

Foto:https://cupcakeandtutus.com/2013/08/14/keep-calm-mamas/

Olivera pirmās 30 dienas/ Olivers’ First 30 Days

Kad gaidīju Markusu pirms 4 gadiem, kaut kur dzirdēju, ka pirmās 30 dienas cilvēka mūžā ir ļoti būtiskas, ka, vērojot zīdaini, jau var paredzēt viņa ceļu un dzīves attīstību. Nezinu, vai man piemīt tādas spējas spriest un paredzēt kāda cilvēka nolikto ceļu, domāju, ka noteikti nē un nemaz nav vajadzīgs, tomēr kaut vai intereses pēc arī šoreiz (Markusa pirmās 30 dienas šeit, šeit un šeit) dokumentēšu Olivera pirmās 30 dienas – Olivera rutīnu, attīstību, kādu īpašu notikumu un gan arī manas izjūtas vēl pa vidu tam visam.

When I expected Markus 4 years ago, I heard somewhere that the first 30 days of life is very significant. By observing the baby you can tell/predict his way of life and character. I do not know if I have the ability to predict a person’s way, I think that definitely not and even it’s not necessary, but it is just interesting to document Olivers first 30 days of his routine, development and significant events as I did it with Markus.

1. diena Olivera dzimšanas diena. Laikam viena no retajā dzimšanas dienām cilvēka mūžā, kad vienīgā vajadzība ir kārtīgi izgulēties un atgūt spēkus. Arī Olivers guļ visu dienu, acis atvēra uz ļoti īsu brītiņu un dienas laikā ēda 3 reizes. Pēpusdienā vēlreiz pie mums atbrauca vecmāte, lai paskatītos, kā mums klājas.

1st Day Olivers’ Birthday. I think this is probably one of the rare Birthdays in people’s life which is calm, relaxing and sleepy. Olivers also was sleeping all day long and tried to recharge his energy level. He ate three times and opened his eyes for very short time. Late afternoon midwife came back to see us for short visit and checked are we fine.

DSC_8039_edited-2

2. diena Nakts Oliveram joprojām bija ļoti mierīga, tomēr divas reizes vēlējās paēst. Dienas gaitā ieradās vecmāte pārbaudīt Olivera veselību un fizisko attīstību, un viņai pat paveicās, ka Olivers atvēra acis uz īsu brīdi, lai varētu arī tās pārbaudīt.

Šodien arī pieņēmām galīgi lēmumu par Olivera vārdu. Pirms Olivera dzimšanas mums bija vēl kāds cits padomā, bet tas nepiestāvēja Oliveram, tāpēc, pārskatot mūsu kopējo sarakstu, sapratām, ka trešo dēlu sauksim par Oliveru, Oliveru Bokišu.

2nd Day Night was still very calm, Olivers just wanted to eat twice. During the day the midwife came to examine Olivers’ health and physical development, and Olivers was very good boy and showed her eyes for little while that she was able to examine them.

Also we took a final decision about Olivers name. During pregnancy we had other possible name, actually we had a list of names, but one we prefer more. When Olivers born, we saw that he doesn’t  look like that chosen name. He looked like Olivers, Olivers Bokiss.
 DSC_7999a
3. diena Trešā diena kā jau trešā diena ceļojumā, nometnē vai ikdienā ar jaundzimušo. Olivers bija perfekts – sāka ēst ik pēc 2-3 stundām, arī sāka kaut nedaudz vērot apkārtni un palikt nomodā. Bet palikt vienai pirmo reizi mājās ar trīs bērniem nebija prāta darbs. Laurim un Markusam turpinās pavasara brīvdienas, bet vakarā gaidāmi ciemiņi – mūsu mammas. Līdz ar to man kā mammai ļoti nogurdinoša un emocionāla, ne pati savaldīgākā diena.
3rd Day Third Day exactly as the third day whenever you go or do – travelling, camping or trying figure out a life with  newborn. Olivers was perfect – began to eat every 2-3 hours, also he started to watch around and stay awake for little while. But the weak point was that I was at home on my own with three kids. Lauris and Markus still have Spring holidays and tonight are coming our mums to visit us for a week.  And, of course, day turned out not the best, I was emotional and overtired.
 DSC_7994a

4. diena Mūsmājās šodien liela rosība- vecmamma un ome viesojas. Arī Olivers tiek nēsāts un mīļots, kad vien neēd. Izlēmām, ka šodien ir arī laiks Olivera pirmajai pastaigai ārā. Kad bijām gatavi, saulaino laiku nomainīja spēcīga lietusgāze un pastaiga bija jāatliek uz pēcpusdienu. Tomēr to realizējām, un ratu stumēju netrūka.

4th Day Our house is busy today- both grandmas visiting us. Olivers has been held and rocked all the time, got lots of love and kisses from grandmas. Also Olivers had his first walk outside in two goes because when we were ready first time, rain started. With second attempt we did it. However, there were lots helpers to push the pram.  

DSC_8075a5. diena  Esmu pamanījusi, ka Oliveram labāk patīk gulēt uz labās puses. Anglijā iesakabērnus guldīt uz muguras un pārsvarā tad zīdaiņu guļ uz pakauša, bet Olivers katru reizi pagriež galvu pa labi. Diez cik daudz ir taisnības, ka galvas formu var nogulēt un tāda neproporcināla arī paliek?

5th Day I notice that Olivers choose to sleep more on right side. In the UK they are advising put baby down on her back, bet Olivers always turns to side. Do you think it is possible to get funny head’s shape if he carries on to sleep on the same side all the time?

DSC_8087a

6. diena Vakar bija paredzēta vecmātes vizīte, bet tika pārcelta uz sesto dienu, jo manai vecmātei bija brīvdiena un man arī pagaidām nav nekādu jautājumu nedz par savu, nedz Olivera veselību. Pēcpusdienā vecmāte bija klāt, lai apskatītos, kā mums klājas, un arī veiktu asins analīzes un nosvērtu. Olivers saldi nočučēja visu vizītes laiku, arī tad, kad viņu izģērba, lai svērtu, tikai nedaudz iekunkstējās asins analīžu noņemšanas laikā. Izrādījās, ka Olivers pirmās piecas dienas ir vareni ēdis – ne vien nav zaudējis svaru kopš dzimšanas, kas būtu sagaidāmi un normāli, bet pat pieņēmies svarā 100 gr. Vecmāte arī ieteicās, ka Olivers ir pārlieku dzeltens, tāpēc būs nepieciešams pastiprināti novērot, vai dzelte samazinās, ja nē, tad būs nepieciešamas asins analīzes.

6th Day Yesterday was planned midwife’s visit, but was changed. I prefer to see my midwife and she was off yesterday, also I don’t have any concerns about my or Olivers health. Midwife came today in the afternoon to make a blood test and weight Olivers. He was nicely sleeping during a visit, even when I undressed him and put on scales. Just made a little noise when midwife took a blood. With his feeds and weight gain he has been doing excellent – not only has lost weight since birth, which would be expected, but even gain plus 100g. The only concern what midwife had was about his jaundice, he is getting quite yellow.  If it will not go down in next couple days, Olivers will need a special blood test in the hospital.

7. diena Olivers aizvien vairāk atver acis un apskata, kas apkārt, tomēr vēl ne tik daudz, lai veidotu ilgāku acu kontaktu. Joprojām ļoti daudz laika pavada guļot.

7th Day Olivers more and more is awake, but still not enough to make longer eye contact and to play. He still mostly sleeps.

DSC_8009a

8. diena Kad man prasa, kā es baroju Oliveru, ik pēc 2 vai 3 stundām, es nezinu, ko atbildēt, jo šo ‘grāmatvedību’ esmu uzticējusi Oliveram. Man tik daudz kas ir jāatceras, ka nemaz nevaru visu paturēt galvā vai vēl trakāk – pierakstīt (Kad Lauris bija zīdainis, es pierakstīju viņa ēdināšanas laikus un visu laiku uztraucos, ka viņš grib ēst ik pēc 2, nevis 3 stundām, kā bija ieteikts:) ). Tā kā Olivers sāka ēst regulāri trešajā dienā, tad tagad tik atliek gaidīt, kādu diennakts ciklu viņš izvēlēsies. Vienīgās korekcijas būs jāveic, lai paēd pirms vai pēc tam, kad pavadu puikas uz skolām.

8th Day When I’m asked how I fed Olivers, every 2 or 3 hours? I do not know what to answer, because he is a ‘manager’ of his feeds. I have so many things have to remember and his eating patter is really not the most important as fare as he eats and gains his weight. I remember with Lauris I wrote down all his feeds and was worried every day that he doesn’t eat every 3 hours as doctor advice, but he is hungry every 2 hours.:) Olivers started to eat regularly on third day and since then he loves his milk and eats when he is hungry. The only time when I need to get involved will be eating around boys’ school runs.

WP_20160412_16_33_5

9. diena Laura un Markusa interešu izglītības pulciņi būs vēl viens laiks, kas man rūpīgi jāplāno, lai Olivers būtu paēdis un gulētu. Šodien apmeklējām pirmo reizi peldēšanu, kopš Olivers ir piedzimis. Nu, jā, puikas apmeklēja peldēšanas nodarbību, kamēr Olivers pastaigājās ar vecmammu un vēlāk arī kafejnīcā gaidīja, kamēr brāļi būs izpeldējušies.

9th Day Lauris and Markus’ clubs will be another time management challenge for me. I need to start to plan Olivers’ meals and sleeps around these clubs, and today was the first day when we had boys swimming lessons. While that Olivers were sleeping in a pram and my mum pushed him around the neighbourhood, later they came in the cafe to watch boys and wait when they are finished.

10. diena Desmitajā dienā Olivers atklāja par sevi ko pavisam jaunu. Viņam ļoti patika pirmā vannošanās un masāža. Tā pat nav patikšana, bet procesa patiesa baudīšana – Olivers atlaižas ūdenī, atslābst un patiesi relaksējas. Paskatoties uz viņu, pat šķita, ka viņš atceras dzīvi vēderā un atkal kaut nedaudz sajūtas līdzīgi. Kaut kā tā maģiski un neticami!

10th Day Today Olivers opened about himself something absolutely new. He really enjoyed his bath and massage afterwards. That’s more than usual enjoyment, he loved his bath. He loved to relax his arms and legs and just stair in one point. It seemed like he remembers his life time in my tummy and feels a little bit the same. It is magical and unbelievable.

DSC_8103a

Par Markusa ikdienu pirmajā mēnesi var lasīt:

Markus pirmajās 10 dienās

Markus no 11. līdz 20 dienai

Markusa pirmā mēneša pēdējās desmit dienas

Bērna pabalsts Anglijā

WP_201604 a_ProNevienu reizi vien nākas dzirdēt, ka mums šeit, Anglijā, ir tie lielie bērnu pabalsti. Lielākais, ko esmu dzirdējusi, ka “mana bijusī sieva Anglijā saņem 1000 paundus par bērnu”. Es arī tā noteikti gribētu- patiesi saņemt, nevis tikai izplatīt baumas. Tāpēc šodien, skatoties uz malā nolikto un noteikti tuvākajās dienās aizpildāmo Bērna pabalsta pieteikumu (Child Benefit Claim Form), gribējās nedaudz viest skaidrību, kā tad ir ar tiem “lielajiem” bērnu pabalstiem Anglijā.

Bērna pabalsts pienākas vecākiem līdz bērna 16. dzimšanas dienai vai līdz 20 gadu vecumam, ja bērns turpina mācīties akreditētā mācību iestādē, kursos.

Tikai viens no vecākiem var saņemt šo pabalstu, bet, ja ir vairāki bērni, kā piemēram, mūsu gadījumā, vecāki var izvēlēties, kura Bērna pabalstu kurš no vecākiem saņems.

Bērna pabalsts nepienākas ģimenēm, kurās vismaz viens no vecākiem saņem 50 tūkstošos paundu gadā. Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka var izvēlēties tomēr saņemt pabalstu, bet tad tiks palielināts algai piemērotais nodoklis. Kā zināms, Lielbritānijā visi nodarbinātie nemaksā vienādu nodokli, tas atkarīgs no algas apjoma un vēl dažādiem kritērijiem.

Ja bērna/-u māte vai tēvs nestrādā vai arī nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai maksātu nodokļus valsts pensijai (National Insurance contributions), tad Bērna pabalsts tomēr nodrošina minimālas iemaksas un līdz ar to arī valsts pensiju nākotnē, jo šie gadi ir pavadīti, audzinot bērnus.

Bērna pabalstu var turpināt saņemt arī dzīvojot Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (piemēram, Latvijā), ja tiek turpināts maksāt nodokļus un/vai vismaz viens no vecākiem ir nodarbināts Lielbritānijā.

Un, visbeidzot, Bērna pabalsts Anglijā ir par vecāko bērnu 20,70 nedēļā, tas iznāk  aptuveni 89 paundi mēnesī. Par katru nākamo bērnu pabalsts ir 13,70 nedēļā jeb 59 paundi mēnesī.

Precīzākā informācija par valsts pabalstiem atrodama: www.gov.uk/topic/benefits-credits

Līdzīgi ieraksti:

Grūtniecības laiks Anglijā

Bērnudārzi Anglijā

Laiks sākumskolai

Kā atrast darbu izglītības jomā Anglijā

Medicīna bērniem Anglijā

Markus brauc / Markus rides

Parastajai ikdienai prieku piešķir tieši mazie notikumi, pārmaiņas, uzvaras un veiksmes. Tieši tāda maza Markusa uzvara tika piedzīvota šajās brīvdienās, kad Markus (3, 8 gadi) sāka patstāvīgi braukt ar divriteni. Kāpēc uzvara? Kopš Ziemassvētkiem Markus brauca ar palīgriteņiem, bet viņa ātrums man radīja bažas, un mēs nolēmām tos noņemt, jo šķita, ka viņš jau ir gatavs braukt ar diviem riteņiem. Tomēr tā tas uzreiz nenotika. Markus baidījās braukt patstāvīgi un izvēlējās skūteri.

Pagājušo nedēļu saplīsa viens no pedāļiem, un ritenis uz nedēļu pārtapa par balansa riteni, ko Markus labprāt izmantoja un laikam jau arī nostiprināja pārliecību par savu varēšanu braukt. Kad pedāļi tik saremontēti, Markus aizbrauca ar divriteni un bija pats ļoti priecīgs par sevi.

Normal everyday consist from small events, changes, personal victories and success. This week has been successful for Markus. He (3,8 yr old) started to ride independently a bike without support wheels. You could ask, why it is a small victory for Markus? Because couple weeks ago we took off support wheels, Markus was afraid to ride his bike. Before it I thought his speed is too fast and dangerous and that will slow him down, but actually it kept him away from using his loved bike. He started to ride more scooter on which he felt more confident.

Last week boys broke one of the bike’s pedals during playing and the bike has been turned into balance bike for a week, while Valdis fixed it. During this week Markus was very happy to ride it again and built a confidence and self esteem. When on weekend pedals were back, he got on bike and rided off independently. You can see from photo, he is very, very pleased with himself.

DSC_8141a

Olivers 09.04.2016.

Ceturtdien rakstīju, ka atlikusi Vien nedēļa ar mūsu bēbi vēderā līdz plānotajam datumam, bet bēbim bija citi plāni. Olivers Bokišs izvēlējās nākt pasaulē dienu vēlāk, sestdienas rītā, plkst.6:30, neilgi pēc pirmās gaismiņas un putnu čalām. Putnu čalas un gaismas uzaušana noteikti man asociēsies ar Olivera dzimšanas rītu un dzemdību vissaasinātāko fāzi. Kaut arī, protams, fiziski grūti un sāpīgi, tomēr arī bezgala skaisti bija būt mājās, savā pasaulē kopā ar vīru un divām vecmātēm istabā, kurā lēnām no krēslas ienāk diena, kurā nav mākslīga apgaismojuma, kurā notiek viss, kā cerēts, kurā dzimst jauna dzīvība.

Brāļi gulēja istabā tieši virs mums savā saldajā bērnu miegā un neilgi pēc nabas saites pārgriešanas, kad Olivers jau bija iekārtojies tēta rokās, nonāca lejā meklēt vecākus un atrada, ka brālītis ir ienācis šajā pasaulē. Pirmā brāļu sastapšanās 30 min pēc jaunākā brāļa piedzimšanas. Tik mīļi un skaisti, un īpaši.

Piedzimšanas brīdī Olivers svēra 3,790 kg, tika novērtēts ar 10 pēc Apgares skalas un nesteidzīgi baudīja laiku ar mammu un tēti.

Esam ļoti, ļoti pateicīgi, ka mūsu trešais dēliņš Olivers varēja šādi ienākt pasaulē. Liels paldies arī vecmātei Emmai, kura mani iedrošināja un atbildēja uz 101 jautājumiem, mammām, kuras dalījās ar savu īpašo mājdzemdību pieredzi, blogiem, video, rakstiem, kur smēlos iedvesmu, pārliecību un ticību, ka esam izraudzījušies mūsu ģimenei un dzīves situācijai piemērotāko ceļu. Tāpēc arī mēs vēl nākamajās nedēļās izvērstāk dalīsimies ar savu mājdzemdību pieredzi Anglijā, lai varbūt arī kalpotu kādai citai ģimenei par iedrošinājumu.

Thursday I wrote a post Just a Week till our Baby due date, but Babay Boy had another plan. Our gorgeus baby boy Oliver Bokiss chose to come into a world a day later, on Saturday early morning, 6:30am. Oliver was born shortly after the first light and first bird songs coming from back garden. That is what I will now associate with labour hardest part and Oliver’s birth. Although, of course, physically difficult and painful, but also incredibly beautiful was to be at home, most comfortable and familiar world with husband and two midwives by the side. There wasn’t anything annoying- just natural light, our living room, bird songs and feeling that it is how I wanted and hoped.


Brothers slept upstairs all the time and shortly after Valdis cut a cord, they woke up and met their sweet baby brother resting on Dad’s hands. It is happen half an hour after Oliver was born, and it was so sweet and beautiful, and special.


Oliver at birth weighed 3,790 kg, was rated with 10 at Apgar score and slowly soaked in precious time with Mum and Dad.


We are very, very grateful that our third son Oliver was able to born in such a calm and nice way at home. Many thanks also to midwife Emma, who encouraged me not afaid from homebirth and answered 101 question and worry. Also thanks to Mums who shared their special home birth experience, thanks to their blog posts, videos, articles, which inspired me to belive in myself, gave a confidence and let to realize that probably I can do it too. Soon I will share more our home birth experiance in England and hopefully soemone else will be inspired and encourage to give a go. Till that I am back to bond with our cuty – Olivers. 

DSC_8039_edited-2

Vien nedēļa / Just a Week

Palikusi vien aptuveni nedēļa līdz lielajam sastapšanās brīdim ar mūsu punčbēbi. Varbūt viņš izlems pasteigties, bet varbūt izmantos visu laiku, lai vēl padzīvotos kā viens vesels kopā ar mani. Lai arī ik pēc laika uznāk domas, ka ir ļoti nogurdinoši tā dzīvoties kopā, tomēr vēl ar prieku baudu pēdējās dienas un nemaz negribas steigties satikties. Ir labi, kā ir, kaut gan noteikti būs vēl labāk.

Just about a week left till we will see our new baby. Maybe he will hurry up to see us, but maybe he will choose to enjoy time with me as one for longer. Also now and again I have thoughts that it is quite tiring to be pregnant, but overall I am happy to stay like this forever and soak in every precious moment. I know that I value this time, but also time with little baby at home will be fabolous too. Soon he comes!
DSC_7897a

Arī bērni gaida/ Children are also expecting

Nesen pēc grūtniecības jogas nodarbības pļāpāju ar kādu no mammām un apspriedām, cik jauki ir, ka starp bērniem ir lielāka gadu atšķirība, ka viņi tad vairāk piedalās jaunā bēbja gaidīšanā. Otra mamma stāstīja, ka viņas dēlam ir gandrīz 2 gadi, bet ka viņš nav pārāk ieinteresēts, kāpēc mammas aprises mainās, un ka viņa nezina, kā mazo sagatavot izmaiņām ģimenē. Izmaiņas būs, neatkarīgi, vai ģimenē ienāks otrais vai ceturtais bērniņš. Izmaiņas piedzīvos visa ģimene, un tā atkal būs mācībstunda visiem saprast jaunās lomas un pierīvēties viens otram, jaunajām vajadzībām.

Mēs laikam piederam pie ģimenes, kurā visi lielie dzīves notikumi tiek piedzīvoti kopā. Īpaši jau vēl viena bērniņa ienākšana pasaulē. Man ir grūti iedomāties, ka mēs nepastāstītu bērniem par jaunumiem pēc iespējas ātrāk, esot atklāti, ka var būt arī ne visai priecīgs iznākums, bet ka mēs visi ceram un ticam uz labāko un ka turpmākās nedēļas/ mēnešus mammas puncī augs brālis vai māsa.

Mūsu puikas par jaunumiem uzzināja pirmie, kad punčbēbim bija vien 6 nedēļas, jo, pirmkārt, viņi ir mūsu tuvākā ģimene un nebūtu gadīgi, ka jaunumus viņi uzzina no citiem, otrkārt, vajadzēja izskaidrot Markusam (3 gadi), ka mamma centīsies viņu vairs tik daudz nenēsāt un pamatot kāpēc, treškārt, gribējās, lai Lauris (7 gadi) arī varētu priecāties par kopējiem ģimenes jaunumiem. Es domāju, ka tas ir godīgi un vienmēr esmu bijusi par atklātību, neatkarīgi no iesūnojušajiem viedokļiem, neatkarīgi, ka pirms 20 gadiem tā gan nedarīja. Mana pārliecība ir, ka bērnu ienākšana ģimenē ir normāla dzīves sastāvdaļa un tajā nav nekas slēpjams no bērniem.

Jā, mēs esam ļoti priecīgi, ka abi puikas priecājas par gaidāmo bēbi, ka viņi atbilstoši vecumam ir ieinteresēti arī fizioloģiskajos procesos, kas notiek ar mammas ķermeni, kā bērniņš aug un dzimst. Ir tik skaisti, ka viņi katru dienu dod bučas puncim, glāsta viņu un sasveicinās, klausās, ko bēbis vēderā viņiem šodien pastāstīs. Es nedomāju, ka trešā bērniņa ienākšana ģimenē būs super viegla un neizraisīs ikvienā no mums jaunus pārdzīvojumus, ar kuriem būs jāmācās sadzīvot, bet es noteikti domāju, ka Lauris un Markus būs sagatavojušies sastapšanās brīdim un priecīgi sveikt bēbi šajā pasaulē.

Recently after pregnancy yoga classes I was chatting with other Mum about how nice it is that the children have bigger year gap between them. Then they seem more take a part in a waiting. The other Mum shared that her nearly 2 years son isn’t interested in changes and doesn’t pay much attention to her pregnancy. Also that she is a little bit worried how to prepare her son to changes, because the changes will be, whether the family is expecting the second or fourth child. Changes will experience the whole family, and it will again be a lesson for all to understand the new roles and find the way how   to emerging each other need best.

We belong to a family in which all the major life events are experienced together. Especially, in another child’s/ sibling’s entry into the world. I find it hard to imagine that we wouldn’t share news with boys as soon as possible, and be honest that there is always a possibility of not best outcome, but we all believe that everything will go right.

Our boys found out news about new baby when I was 6 weeks pregnant, because I feel that they are our closest family members and I wouldn’t like if they would learn it from relatives or friends. Also it was a way how to explain to Markus (3 years), that Mum will try to avoid lifting/carrying him and I wanted that Lauris (7 years) feels special about getting our new member of family.  I think it is just fair, and I have always been about openness, honestly, no matter that 20 years ago it was no, no attitude. My belief is that baby entering into the family is a normal part of life and there is nothing to hide from other siblings.

Yes, we are happy and pleased that the boys are happy about news and according to age are interested in processes what are happening with my body, how babies are growing and how they will born. It is so beautiful that they give daily belly kisses, speaks with baby in the belly and listens what he is ”saying”.  Of course, still we will all need to learn a new experience how to live together when the baby will arrive, but I believe that Lauris and Markus will be at least, a little bit more prepared to welcome our third child in our family. I hope so!

DSCF7683aGandrīz 4 gadus veca fotogrāfija, kad gaidījām Markusu.

Nearly 4 years old photo, when we expected Markus.