Bērna pabalsts Anglijā

WP_201604 a_ProNevienu reizi vien nākas dzirdēt, ka mums šeit, Anglijā, ir tie lielie bērnu pabalsti. Lielākais, ko esmu dzirdējusi, ka “mana bijusī sieva Anglijā saņem 1000 paundus par bērnu”. Es arī tā noteikti gribētu- patiesi saņemt, nevis tikai izplatīt baumas. Tāpēc šodien, skatoties uz malā nolikto un noteikti tuvākajās dienās aizpildāmo Bērna pabalsta pieteikumu (Child Benefit Claim Form), gribējās nedaudz viest skaidrību, kā tad ir ar tiem “lielajiem” bērnu pabalstiem Anglijā.

Bērna pabalsts pienākas vecākiem līdz bērna 16. dzimšanas dienai vai līdz 20 gadu vecumam, ja bērns turpina mācīties akreditētā mācību iestādē, kursos.

Tikai viens no vecākiem var saņemt šo pabalstu, bet, ja ir vairāki bērni, kā piemēram, mūsu gadījumā, vecāki var izvēlēties, kura Bērna pabalstu kurš no vecākiem saņems.

Bērna pabalsts nepienākas ģimenēm, kurās vismaz viens no vecākiem saņem 50 tūkstošos paundu gadā. Skaidrības labad gan jāpiebilst, ka var izvēlēties tomēr saņemt pabalstu, bet tad tiks palielināts algai piemērotais nodoklis. Kā zināms, Lielbritānijā visi nodarbinātie nemaksā vienādu nodokli, tas atkarīgs no algas apjoma un vēl dažādiem kritērijiem.

Ja bērna/-u māte vai tēvs nestrādā vai arī nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai maksātu nodokļus valsts pensijai (National Insurance contributions), tad Bērna pabalsts tomēr nodrošina minimālas iemaksas un līdz ar to arī valsts pensiju nākotnē, jo šie gadi ir pavadīti, audzinot bērnus.

Bērna pabalstu var turpināt saņemt arī dzīvojot Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (piemēram, Latvijā), ja tiek turpināts maksāt nodokļus un/vai vismaz viens no vecākiem ir nodarbināts Lielbritānijā.

Un, visbeidzot, Bērna pabalsts Anglijā ir par vecāko bērnu 20,70 nedēļā, tas iznāk  aptuveni 89 paundi mēnesī. Par katru nākamo bērnu pabalsts ir 13,70 nedēļā jeb 59 paundi mēnesī.

Precīzākā informācija par valsts pabalstiem atrodama: www.gov.uk/topic/benefits-credits

Līdzīgi ieraksti:

Grūtniecības laiks Anglijā

Bērnudārzi Anglijā

Laiks sākumskolai

Kā atrast darbu izglītības jomā Anglijā

Medicīna bērniem Anglijā

Markus brauc / Markus rides

Parastajai ikdienai prieku piešķir tieši mazie notikumi, pārmaiņas, uzvaras un veiksmes. Tieši tāda maza Markusa uzvara tika piedzīvota šajās brīvdienās, kad Markus (3, 8 gadi) sāka patstāvīgi braukt ar divriteni. Kāpēc uzvara? Kopš Ziemassvētkiem Markus brauca ar palīgriteņiem, bet viņa ātrums man radīja bažas, un mēs nolēmām tos noņemt, jo šķita, ka viņš jau ir gatavs braukt ar diviem riteņiem. Tomēr tā tas uzreiz nenotika. Markus baidījās braukt patstāvīgi un izvēlējās skūteri.

Pagājušo nedēļu saplīsa viens no pedāļiem, un ritenis uz nedēļu pārtapa par balansa riteni, ko Markus labprāt izmantoja un laikam jau arī nostiprināja pārliecību par savu varēšanu braukt. Kad pedāļi tik saremontēti, Markus aizbrauca ar divriteni un bija pats ļoti priecīgs par sevi.

Normal everyday consist from small events, changes, personal victories and success. This week has been successful for Markus. He (3,8 yr old) started to ride independently a bike without support wheels. You could ask, why it is a small victory for Markus? Because couple weeks ago we took off support wheels, Markus was afraid to ride his bike. Before it I thought his speed is too fast and dangerous and that will slow him down, but actually it kept him away from using his loved bike. He started to ride more scooter on which he felt more confident.

Last week boys broke one of the bike’s pedals during playing and the bike has been turned into balance bike for a week, while Valdis fixed it. During this week Markus was very happy to ride it again and built a confidence and self esteem. When on weekend pedals were back, he got on bike and rided off independently. You can see from photo, he is very, very pleased with himself.

DSC_8141a

Olivers 09.04.2016.

Ceturtdien rakstīju, ka atlikusi Vien nedēļa ar mūsu bēbi vēderā līdz plānotajam datumam, bet bēbim bija citi plāni. Olivers Bokišs izvēlējās nākt pasaulē dienu vēlāk, sestdienas rītā, plkst.6:30, neilgi pēc pirmās gaismiņas un putnu čalām. Putnu čalas un gaismas uzaušana noteikti man asociēsies ar Olivera dzimšanas rītu un dzemdību vissaasinātāko fāzi. Kaut arī, protams, fiziski grūti un sāpīgi, tomēr arī bezgala skaisti bija būt mājās, savā pasaulē kopā ar vīru un divām vecmātēm istabā, kurā lēnām no krēslas ienāk diena, kurā nav mākslīga apgaismojuma, kurā notiek viss, kā cerēts, kurā dzimst jauna dzīvība.

Brāļi gulēja istabā tieši virs mums savā saldajā bērnu miegā un neilgi pēc nabas saites pārgriešanas, kad Olivers jau bija iekārtojies tēta rokās, nonāca lejā meklēt vecākus un atrada, ka brālītis ir ienācis šajā pasaulē. Pirmā brāļu sastapšanās 30 min pēc jaunākā brāļa piedzimšanas. Tik mīļi un skaisti, un īpaši.

Piedzimšanas brīdī Olivers svēra 3,790 kg, tika novērtēts ar 10 pēc Apgares skalas un nesteidzīgi baudīja laiku ar mammu un tēti.

Esam ļoti, ļoti pateicīgi, ka mūsu trešais dēliņš Olivers varēja šādi ienākt pasaulē. Liels paldies arī vecmātei Emmai, kura mani iedrošināja un atbildēja uz 101 jautājumiem, mammām, kuras dalījās ar savu īpašo mājdzemdību pieredzi, blogiem, video, rakstiem, kur smēlos iedvesmu, pārliecību un ticību, ka esam izraudzījušies mūsu ģimenei un dzīves situācijai piemērotāko ceļu. Tāpēc arī mēs vēl nākamajās nedēļās izvērstāk dalīsimies ar savu mājdzemdību pieredzi Anglijā, lai varbūt arī kalpotu kādai citai ģimenei par iedrošinājumu.

Thursday I wrote a post Just a Week till our Baby due date, but Babay Boy had another plan. Our gorgeus baby boy Oliver Bokiss chose to come into a world a day later, on Saturday early morning, 6:30am. Oliver was born shortly after the first light and first bird songs coming from back garden. That is what I will now associate with labour hardest part and Oliver’s birth. Although, of course, physically difficult and painful, but also incredibly beautiful was to be at home, most comfortable and familiar world with husband and two midwives by the side. There wasn’t anything annoying- just natural light, our living room, bird songs and feeling that it is how I wanted and hoped.


Brothers slept upstairs all the time and shortly after Valdis cut a cord, they woke up and met their sweet baby brother resting on Dad’s hands. It is happen half an hour after Oliver was born, and it was so sweet and beautiful, and special.


Oliver at birth weighed 3,790 kg, was rated with 10 at Apgar score and slowly soaked in precious time with Mum and Dad.


We are very, very grateful that our third son Oliver was able to born in such a calm and nice way at home. Many thanks also to midwife Emma, who encouraged me not afaid from homebirth and answered 101 question and worry. Also thanks to Mums who shared their special home birth experience, thanks to their blog posts, videos, articles, which inspired me to belive in myself, gave a confidence and let to realize that probably I can do it too. Soon I will share more our home birth experiance in England and hopefully soemone else will be inspired and encourage to give a go. Till that I am back to bond with our cuty – Olivers. 

DSC_8039_edited-2

Vien nedēļa / Just a Week

Palikusi vien aptuveni nedēļa līdz lielajam sastapšanās brīdim ar mūsu punčbēbi. Varbūt viņš izlems pasteigties, bet varbūt izmantos visu laiku, lai vēl padzīvotos kā viens vesels kopā ar mani. Lai arī ik pēc laika uznāk domas, ka ir ļoti nogurdinoši tā dzīvoties kopā, tomēr vēl ar prieku baudu pēdējās dienas un nemaz negribas steigties satikties. Ir labi, kā ir, kaut gan noteikti būs vēl labāk.

Just about a week left till we will see our new baby. Maybe he will hurry up to see us, but maybe he will choose to enjoy time with me as one for longer. Also now and again I have thoughts that it is quite tiring to be pregnant, but overall I am happy to stay like this forever and soak in every precious moment. I know that I value this time, but also time with little baby at home will be fabolous too. Soon he comes!
DSC_7897a

Arī bērni gaida/ Children are also expecting

Nesen pēc grūtniecības jogas nodarbības pļāpāju ar kādu no mammām un apspriedām, cik jauki ir, ka starp bērniem ir lielāka gadu atšķirība, ka viņi tad vairāk piedalās jaunā bēbja gaidīšanā. Otra mamma stāstīja, ka viņas dēlam ir gandrīz 2 gadi, bet ka viņš nav pārāk ieinteresēts, kāpēc mammas aprises mainās, un ka viņa nezina, kā mazo sagatavot izmaiņām ģimenē. Izmaiņas būs, neatkarīgi, vai ģimenē ienāks otrais vai ceturtais bērniņš. Izmaiņas piedzīvos visa ģimene, un tā atkal būs mācībstunda visiem saprast jaunās lomas un pierīvēties viens otram, jaunajām vajadzībām.

Mēs laikam piederam pie ģimenes, kurā visi lielie dzīves notikumi tiek piedzīvoti kopā. Īpaši jau vēl viena bērniņa ienākšana pasaulē. Man ir grūti iedomāties, ka mēs nepastāstītu bērniem par jaunumiem pēc iespējas ātrāk, esot atklāti, ka var būt arī ne visai priecīgs iznākums, bet ka mēs visi ceram un ticam uz labāko un ka turpmākās nedēļas/ mēnešus mammas puncī augs brālis vai māsa.

Mūsu puikas par jaunumiem uzzināja pirmie, kad punčbēbim bija vien 6 nedēļas, jo, pirmkārt, viņi ir mūsu tuvākā ģimene un nebūtu gadīgi, ka jaunumus viņi uzzina no citiem, otrkārt, vajadzēja izskaidrot Markusam (3 gadi), ka mamma centīsies viņu vairs tik daudz nenēsāt un pamatot kāpēc, treškārt, gribējās, lai Lauris (7 gadi) arī varētu priecāties par kopējiem ģimenes jaunumiem. Es domāju, ka tas ir godīgi un vienmēr esmu bijusi par atklātību, neatkarīgi no iesūnojušajiem viedokļiem, neatkarīgi, ka pirms 20 gadiem tā gan nedarīja. Mana pārliecība ir, ka bērnu ienākšana ģimenē ir normāla dzīves sastāvdaļa un tajā nav nekas slēpjams no bērniem.

Jā, mēs esam ļoti priecīgi, ka abi puikas priecājas par gaidāmo bēbi, ka viņi atbilstoši vecumam ir ieinteresēti arī fizioloģiskajos procesos, kas notiek ar mammas ķermeni, kā bērniņš aug un dzimst. Ir tik skaisti, ka viņi katru dienu dod bučas puncim, glāsta viņu un sasveicinās, klausās, ko bēbis vēderā viņiem šodien pastāstīs. Es nedomāju, ka trešā bērniņa ienākšana ģimenē būs super viegla un neizraisīs ikvienā no mums jaunus pārdzīvojumus, ar kuriem būs jāmācās sadzīvot, bet es noteikti domāju, ka Lauris un Markus būs sagatavojušies sastapšanās brīdim un priecīgi sveikt bēbi šajā pasaulē.

Recently after pregnancy yoga classes I was chatting with other Mum about how nice it is that the children have bigger year gap between them. Then they seem more take a part in a waiting. The other Mum shared that her nearly 2 years son isn’t interested in changes and doesn’t pay much attention to her pregnancy. Also that she is a little bit worried how to prepare her son to changes, because the changes will be, whether the family is expecting the second or fourth child. Changes will experience the whole family, and it will again be a lesson for all to understand the new roles and find the way how   to emerging each other need best.

We belong to a family in which all the major life events are experienced together. Especially, in another child’s/ sibling’s entry into the world. I find it hard to imagine that we wouldn’t share news with boys as soon as possible, and be honest that there is always a possibility of not best outcome, but we all believe that everything will go right.

Our boys found out news about new baby when I was 6 weeks pregnant, because I feel that they are our closest family members and I wouldn’t like if they would learn it from relatives or friends. Also it was a way how to explain to Markus (3 years), that Mum will try to avoid lifting/carrying him and I wanted that Lauris (7 years) feels special about getting our new member of family.  I think it is just fair, and I have always been about openness, honestly, no matter that 20 years ago it was no, no attitude. My belief is that baby entering into the family is a normal part of life and there is nothing to hide from other siblings.

Yes, we are happy and pleased that the boys are happy about news and according to age are interested in processes what are happening with my body, how babies are growing and how they will born. It is so beautiful that they give daily belly kisses, speaks with baby in the belly and listens what he is ”saying”.  Of course, still we will all need to learn a new experience how to live together when the baby will arrive, but I believe that Lauris and Markus will be at least, a little bit more prepared to welcome our third child in our family. I hope so!

DSCF7683aGandrīz 4 gadus veca fotogrāfija, kad gaidījām Markusu.

Nearly 4 years old photo, when we expected Markus.

Ķiršu ziedu zars / Cherry Blossom Tree

DSC_7702aMan patīk krāsas visapkārt un arī interjerā, īpaši, ja tie ir sezonāli akcenti. Krāsas atmodina, uzlādē un dod spēku. Un kas var būt labāks, ja šos krāsainos akcentus rada un mājās ienes bērni!? Viņiem tas sanāk tik dabiski un skaisti. Iedvesmojoties no parkos ziedošajiem ķiršu kokiem un manis ierosinātas idejas, Lauris un Markus bija aizņemti labu laiku, radot ķiršu ziedu zarus mūsu dzīvojamajai istabai. Šoreiz puikas pat nepamanīja un neprotestēja par rozā papīru, jo laikam jau iemīļotie zari/ koki un darbošanās ar tiem ņēma virsroku.

Colours all around is my passion and especially in the interior. Colours help to change seasonal accents around house that the environment does not get boring. For me colours awaken me, make me happy and full of energy. And what can be better if these colourful accents create and bring home the children!? Also this time Lauris and Markus, inspired by cherry trees in the park and my idea how to create their own cherry tree art, boys were busy for a long time and made a nice decor. Boys even did not notice that using pink tissue paper, I think due chance to work with beloved branches/ twigs.

presentationDSC_7667a

DSC_7668aDSC_7672aDSC_7678a             

Lai arī Jūsu mājās uzied pavasaris!

I wish you Spring comes in your house too!

DSC_4258Vairāk ķiršu ziedu aktivitātes šeit

More Cherry Tree bloosom activities here